Viņa māja vizuāli atšķiras no pārējām ēkām šai zaļajā Rīgas teritorijā. Tā pat izskatās videi draudzīga, un, kā saka saimnieks, ekoloģiska tā kļuvusi tieši tāpēc, ka ir neatkarīga. Uldis savā mājā veic arī patērēto energoresursu uzskaiti, ko ievada speciāli izveidotā projekta Energodetektīvs rīkā. Šim projektam viņš pievienojās 2013. gadā, kad to izveidoja viņa draugs un domubiedrs Valdis Ratniks. Energodetektīva mērķis ir attīstīt sabiedrībā ideju par energoefektivitātes paaugstināšanu bez sākotnējiem finanšu ieguldījumiem.
Neatkarība sasniegta
Kad 2009. gadā Uldis Pabērzis sāka savas mājas projektu, viņam vēl nebija skaidrs, kāda tā būs. Ideju par taupīgo māju viņam izklāstīja arhitekts Ervīns Krauklis, kurš atzīst - privātpersonu ieinteresētība pasīvo mājokļu būvniecībā Latvijā aug.
«Vides aspekti nav mazsvarīgi, tomēr pārsvarā galvenā motivācija izvēlēties šādas mājas ir neatkarība, izcils komforts un ieguldījumu drošība, jo pasīvo ēku nav iespējams uzbūvēt bez rūpīgas kvalitātes uzraudzības un būvnieku ieinteresētības,» norāda arhitekts un turpina: «Pasīvās mājas būvniecība iespējama jebkurā vietā, ja runājam par klimatiskajiem apstākļiem. Tiesa, atšķirības starp Liepāju un Alūksni būs jūtamas. Projektējot jāņem vērā vietas īpatnības: saule, vējš, apkārtējā apbūve un vide. Būvniecība purvainā vai applūstošā vietā gan nav ieteicama neatkarīgi no tā, cik efektīvu ēku esam iecerējuši.»
Ulda Pabērza pasīvā māja Mežaparkā tika būvēta trīs gadus, ekspluatācijā tā tika nodota pērn vasarā. Mājas saimnieks ir pārliecinājies: «Lai sasniegtu vēlamo energoefektivitāti, ir jāņem vērā vairāki principi, kas ļauj samazināt enerģijas patēriņu. Pirmkārt, mājai jābūt novietotai pret dienvidiem, tātad logiem jābūt vērstiem uz saules pusi, bet, lai vasarā nebūtu karsti, nepieciešams noēnojums, ko var realizēt, piemēram, izbūvējot jumta pārkari. Otrkārt, lai māja nezaudētu siltumu, tai jābūt blīvai, bez šķirbām. Savukārt, lai nodrošinātu komfortu telpās, jānodrošina efektīva gaisa apmaiņa, ko var panākt, izmantojot mehānisko ventilāciju ar gaisa siltummaini. Mājas novietojums pret dienvidiem, izolācija un blīvums ir trīs būtiskākās lietas.»
Mājā, kuras kopējā platība ir 587 kvadrātmetri un apkurināmā platība - 374 kvadrātmetri, ir trīs siltuma ražošanas avoti: zemes siltumsūknis, kas visu gadu spēj nodrošināt apkuri, uzsildīt ūdeni saimnieciskam patēriņam un trīs reiz piecus metrus lielam baseinam, kurā ir 22 kubikmetri ūdens; zemes siltumsūknis darbojas ar četriem vertikāliem zemes kontūriem, kuri atrodas 62,5 metrus dziļos urbumos. Papildus kā rezerves siltuma avots ir ierīkots kamīns ar ūdens sildīšanu - tikpat jaudīgs (14 kilovatu) kā zemes siltumsūknis - un uzstādīti seši saules kolektoru paneļi. Tas nozīmē, ka vasarā zemes siltumsūknis nav jādarbina, jo kolektori saražo silto ūdeni. «Vasarā saules saražotās enerģijas dažkārt ir par daudz un lieko var novirzīt baseina papildu apsildei. Baseinā ūdens pastāvīgi ir 26-27 grādus silts, bet vasarā dažkārt uzsilst līdz pat 30 grādiem,» paskaidro Uldis. Kaut sākotnējie aprēķini tika veikti, plānojot iekštelpu istabas temperatūru 18 grādu līmenī, mājā tiek uzturēts 21 grāds. Četriem mājas iemītniekiem ir silti un komfortabli.
«Reāli mājas siltuma nodrošināšanai un karstā ūdens sagatavošanai tiek patērēti aptuveni seši kilovati, tā ir dažu gludekļu jauda. Esmu veicis kopsavilkumu par 2014. gadu - izmaksu ziņā šī māja patērē 210 eiro mēnesī, ieskaitot elektrības patēriņu, nepārtrauktu baseina ūdens sildīšanu, pat pirts apsildi ar elektrību, atkritumu izvešanu un kanalizāciju,» uzsver Uldis un turpina: «Tad, kad ir līdzekļi, vienreiz tiek veikta apjomīga investīcija, uzbūvējot pasīvo māju, un turpmāk man nav jāuztraucas, ka mājokļa uzturēšana prasīs lielus tēriņus brīdī, kad to nevarētu atļauties.» Taujāts, vai ir veikti aprēķini par šādā mājoklī ieguldīto līdzekļu atmaksāšanos, saimnieks neslēpj: «Visticamāk, manas dzīves laikā tie neatmaksāsies. Ekonomiskā pamatojuma manā gadījumā nav, bet es vēlējos iegūt neatkarību un to esmu sasniedzis. Tas ir praktisks piemērs, ko var panākt ar energoefektivitāti.»
Kā iegūt patiesu ainu
Valdis Ratniks un Uldis Pabērzis ir seni draugi un ideju par energoefektivitātes paaugstināšanu kā dzīves nepieciešamību jau pilsoniskās apziņas līmenī auklējuši sen.
Ulda mājā elektrība lieki netiek tērēta, speciālās, no koka izgatavotās 12 centimetru biezās mājas galvenās ārdurvis nepaliek vaļā. Septiņus un 11 gadus vecajiem Ulda bērniem jaunajā mājā Mežaparkā savus energoresursu izmantošanas paradumus nenācās mainīt. «Viņi tā ir uzauguši, viņiem tas ir dabiski - izslēgt gaismu, aizvērt ārdurvis,» piebilst Uldis. Taču kā to parādīt citiem un motivēt taupīt? Ir jāsāk ar jauno paaudzi, uzskata Uldis. Tā pirms diviem gadiem nolemts sākt realizēt projektu Energodetektīvs - tas ir pasākumu kopums sabiedrisko ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, kas vērsts uz pilsonisku rīcību.
«Projekts ir krīzes bērns - darbā biju spiests visu minimizēt un taupīt katru centu. Uzņēmumā nomainījām tehnoloģijas, salikām ekonomiskās apgaismojuma spuldzes, sekojām, lai bez vajadzības nebūtu ieslēgta elektrība. Sākām taupīt, bet, aizvedot bērnus uz bērnudārzu un skolu, pamanīju, ka tur rīkojas citādi - koridoros visu laiku deg gaisma, ir aplami vēdināšanas paradumi. Izrādījās - cilvēki nav ieinteresēti taupīt! Radās ideja pašvaldības iestādēm izveidot programmu, lai radītu ieinteresētību samazināt energoresursu patēriņu, izdevumus un vienlaikus uzlabot vidi,» stāsta Valdis Ratniks un turpina: «Ar šo projektu mēs palīdzam mācību iestādēm iegūt patiesu ainu par to, cik daudz un kur tiek patērēta enerģija un ūdens ēkās un iestādēs. Tas ir svarīgi, jo cilvēki nepatērē enerģiju, bet gan servisu un komfortu, ko tā sniedz. Faktiskā patēriņa uzskaite - siltumenerģijas kilovatstundas, elektroenerģija un ūdens kubikmetri - ir ļoti svarīga. Tā sniedz priekšstatu par ēku darbības efektivitāti. Kad ir radīta izpratne, papildinām to ar zināšanām par ēku sistēmu efektivitāti un iespējām to paaugstināt, vienlaikus samazinot energoresursu un ūdens patēriņu, izmaksas un videi kaitīgo izmešu daudzumu.»
Būtiski, ka projekta Energodetektīvs realizācijai netiek prasīti līdzekļi. «Projekta realizācija tiek īstenota, izmantojot radītos ietaupījumus. Daļa ietaupījumu nonāk iestādē personāla motivēšanai, daļa - nepieciešamajiem uzlabojumiem, daļa - pašvaldībai, un daļa sedz projekta realizācijas izmaksas,» paskaidro Valdis. Projekta realizācija notiek pēc principa «no apakšas uz augšu» - skolēni, pedagogi un tehniskais personāls iesaistās, plāno un realizē taupības pasākumus skolā vai bērnudārzā, sniedzot savu ieguldījumu taupīgākā pašvaldības līdzekļu izlietošanā un apkārtējās vides saglabāšanā. Te ļoti svarīga ir motivācija.
Bez papildu investīcijām
Pirmā Rīgas pašvaldības iestāde, kura 2013. gadā iesaistījās Energodetektīvā, bija bērnudārzs Pasaciņa.
«Kopā ar piesaistītajiem speciālistiem - pedagogiem, siltumtehniķiem, energoauditoriem, vides un informācijas tehnoloģiju speciālistiem, kuri darbojas mūsu nodibinātajā biedrībā Energoefektivitātei par!, - devāmies uz bērnudārzu. Nomainījām vecās kvēlspuldzes pret jaunajām, ekonomiskajām, bet tas arī bija vienīgais materiālais ieguldījums, kuru realizējām ar sponsora Philips palīdzību. Izstāstījām, kā pareizi vēdināt telpas, un nomainījām gāzes katla apkures režīmu. Bērnudārza telpās bija pārāk karsti, un logi tika turēti vaļā visu laiku. Samazinot iekštelpu temperatūru līdz normālam līmenim, papildus to pieregulējām tā, ka naktīs un brīvdienās istabas temperatūra telpās samazinās. Jau pēc mēneša noskaidrojām, ka gāzes patēriņš apkurei samazinājies par 40%,» stāsta Valdis un piebilst - energoresursu izmantošanas paradumu maiņa tiešām ir ļoti efektīva. Kopš projekta sākšanas bērnudārzs Pasaciņa ir ietaupījis jau pāri par 25 tūkstošiem kilovatstundu siltumenerģijas.
«Šis bija pilotprojekts, kurā pārbaudījām savu izstrādāto teoriju un ieguvām apliecinājumu, ka ar paradumu maiņu ir iespējams panākt ļoti lielus ietaupījumus,» apliecina Uldis Pabērzis. Pa šo laiku realizēti jau vairāki projekti, arī 13 Saldus pašvaldības mācību iestādēs un Cieceres internātpamatskolā. «Turklāt visi ietaupījumi ir gūti bez papildu investīcijām aprīkojumā vai ēku konstrukcijās. Piemēram, Saldus novada mācību iestādēs viena gada laikā ietaupītā siltumenerģija ir 136 megavatstundas, elektroenerģija - 14 246 kilovatstundas, ūdens - 1707 kubikmetri. Tie ir tikai lietotāju radītie ietaupījumi,» uzsver Valdis.
Jebkura skola vai bērnudārzs var pieteikties Energodetektīva programmā. Tā ir iespēja apmācīt bērnus, pedagogus un iestādes tehnisko personālu, kā samazināt siltuma, elektrības un ūdens patēriņu, apkopot datus speciāli izstrādātajā Energodetektīva rīkā un sagatavot turpmāko rīcības plānu.
«Sadarbība notiek ar pašvaldību, kura ir skolu un bērnudārza budžeta turētāja un reāli pieņem lēmumus. Pašlaik par projekta ieviešanu uzrunājam Pierīgas pašvaldības. Interese ir liela, jo ieguvumi ir reāli redzami un nav riska šajā procesā kaut ko pazaudēt. Var tikai iegūt,» uzsver Uldis Pabērzis. Valdis Ratniks piebilst: «Var plānot ēkas siltināšanas pasākumus, bet vispirms, lai paaugstinātu energoefektivitāti, vajadzētu izdarīt sīkās lietiņas, kas atkarīgas no pašiem un neprasa investīcijas. Ar paradumu maiņu var ietaupīt 30% enerģijas un dzīvot videi draudzīgāk.»