Prasības zemei
Lai augļukoks labi augtu, zemei jābūt auglīgai, ar trūdvielām bagātai, norāda viens no Salaspils Nacionālā botāniskā dārza ekspertiem Romāns Streļčuks. Viņš piebilst, ka svarīgi to iekopt jau rudenī - ar kompostu un kūtsmēsliem, kas nedrīkst būt svaigi, tiem jābūt nobriedušiem. Svaigi kūtsmēsli kaitē augu saknēm. Tomēr, ja šie priekšdarbi nav veikti, zemi var sagatavot pirms koka stādīšanas. Jāatceras, ka katram stādam ir savas prasības, viens mīl kaļķainu, cits skābāku augsni. Piemēram, ja zālienā aug skābenes, tas norāda, ka zeme ir skāba, bet, ja tajā zālei ir brangas, zaļas lapas, zeme ir auglīga, norāda eksperti. Pat ja zeme ir smilšaina, neauglīga, nekas nav zaudēts, to var uzlabot. Bedri var rakt lielāku un piebērt ar kompostu vai zemi.
Kādas prasības ir katram stādam, var uzzināt koku tirdzniecības vietās, stāsta eksperti. Tas, kas der ābelei, nederēs, piemēram, aprikozei. Lai zinātu, kā par katru stādu rūpēties, svarīgi, lai tam līdzi nāk auga pase. Tas būs garants, ka koks ir vesels, un, kā stāsta nozares eksperti, pats svarīgākais - šajā dokumentā būs norādīts, vai tas audzis mūsu klimatiskajos apstākļos, kas ir ļoti svarīgi, lai stāds ieaugtu. Šim faktam jo īpaši jāpievērš uzmanība, izvēloties košumkrūmus.
Kur un kā stādīt
Kā izvēlēties vietu kur stādīt? Nevienam kokam nepatīk būt ēnā, vienisprātis ir eksperti. Tāpēc jāskatās, lai ogu krūmi un augļu koki netiek stādīti zem lieliem kokiem. Labi, ja stādu var likt vietā, kur ir pusēna. Piemēram, lai ābeles nenīkuļotu un neslimotu, stāds jāstāda vietā, kur nav bijis vecais ābeļdārzs, atgādina augu aizsardzības speciāliste Māra Kilēvica. Tāpat jāskatās, kādi ir koka parametri, piemēram, lielos augļu kokus vai košumkrūmus nav ieteicams stādīt tuvu mājai. Savukārt pundurābelītei vai ķirsim prasības būs citādas. Tomēr ieteicams, lai attālums starp stādiem būtu veselīgs - līdz pat četriem metriem, atkarībā, cik kupls un ražens aug koks.
Stādīšanas procesā galvenais ir izrakt pietiekami lielu bedri un pareizā dziļumā. Bedres platumam jābūt tādam, lai saknes tajā brīvi ievietotos un nebūtu saspiestas vai saliektas, citādi koks augs daudz lēnāk. Tās nedrīkst apgriezt, bedre jāizrok pietiekami dziļa, lai tās ietilptu.
Augļu koks jāstāda līdz dziļumam, kā tas audzis, - ne par dziļu, ne par seklu. Koku stāda trīs posmos: kad saknes ieliktas bedrē, tās salej ar ūdeni, pieber trešdaļu zemes un atkal salaista. Tā trīs reizes, stāsta R. Streļčuks. Pēcāk zemi ap stādu piemin, lai tas ir stabils, un piesien pie mietiņa, lai vējā neliecas. Jāraugās, lai saites neiegrieztos stāda mizā. Kad koks iestādīts, to bagātīgi laista arī tad, ja augsne šķiet mitra, jo ūdens pieskalo saknītēm augsni, turklāt pavasara vēji zemi ātri kaltē.
Stādi podiņos
Podiņos pārsvarā tiek tirgoti košumkrūmi, tomēr, lai augļu kokus varētu stādīt ne tikai aprīlī, bet tad, kad lapas jau saplaukušas, kokaudzētavas piedāvā iegādāties stādus podiņos, stāsta Aija Vītoliņa, Kalsnavas kokaudzētavas dekoratīvo stādu pārzine. Viņa norāda, ka koki, no konteineriem pārstādīti dārzā, ieaug labāk, jo tad stādu zemē liek ar visu zemi, kas podiņā. Aplami būtu to nokratīt un bedrē likt saknes bez zemes. Eksperti uzsver, ka, pērkot koku podiņā, piemēram, lielveikalos, jāuzmanās, jo mēdz būt, ka podi nav kārtīgi piesegti un saknes salā apsalušas. To, vai saknes ir dzīvas vai nedzīvas, pērkot koku podiņā, nevar pārbaudīt, bet tas var būt par iemeslu, kāpēc stāds neieaug un nīkuļo. Citādi ir, ja koku konteinerā pērk kokaudzētavā. Tur par stādu rūpējas labāk, atzīst nozares speciālisti.