Saeimas opozīcija jau pieprasījusi par to skaidrojumus no paša ministra. Arī vairāki datu drošības eksperti ir neizpratnē, kā kas tāds varēja notikt, un brīdina, ka tā radīts arī datu zādzības risks, savukārt pašas CSP vadība uzsver, ka visas nepilnības jau novērstas, un apgalvo, ka reģistrēšanās, izmantojot tikai pases datus, bijusi laba ideja. «Par šādas autorizācijas iespēju masu medijos ziņas ļoti intensīvā veidā jau bija pēdējos divus mēnešus. Neviens no lielajiem speciālistiem, kas šobrīd izsaka savus viedokļus, nezin kāpēc nebrīdināja,» sūkstās CSP vadītāja Aija Žīgure. Viņa atzīst, ka CSP ir patstāvīga iestāde, kura uzņemas atbildību par saviem darbiem, tomēr uzskata, ka atbildība esot jāuzņemas arī citiem.
Vainīgo daudz un neviena
Kaut arī ekonomikas ministrs uzdevis CSP veikt dienesta pārbaudi, par konkrētiem notikušā vaininiekiem runāt esot pāragri. Viņaprāt, tie varētu būt gan ārpakalpojuma sniedzējs, kas izstrādāja elektronisko sistēmu, gan CSP amatpersonas. Elektronisko sistēmu izstrādāja Sia iSoft Solutions, kura saskaņā ar CSP pārstāvju teikto par to saņēma vairāk nekā 400 000 latu. Tās vadītājs Valdis Lauks gan no komentāriem Dienai atteicās, norādot, ka to liedz vienošanās ar CSP. «Šobrīd nav vērts cilāt kādus cilvēkus un runāt par to, kurš ir un kurš nav vainīgs. Redzēsim, ko rādīs dienesta pārbaude,» skaidro Ekonomikas ministrijas pārstāve Elita Rubesa-Voravko. Savukārt Saeimas opozīcija notikušajā saskata arī paša ministra vainu un pieprasījusi viņam sniegt skaidrojumus, turklāt piedraudot, ka pieprasījums var pāraugt prasībā pēc demisijas. Kaut arī ekonomikas ministrs ir Tautas skaitīšanas komisijas vadītājs, A. Žīgure atzīst, ka šai komisijai nav bijis jāiedziļinās sīkās tehniskās detaļās par tautas skaitīšanas norisi. Viņa gan norāda, ka arī daudzās citās valstīs, tāpat kā Latvijā, tautas skaitīšanā internets tiekot izmantots un reģistrācijai pietiekot ar pases datiem. «Šobrīd tieši tāda pati skaitīšana notiek Lietuvā. Pilnīgi bez neviena konflikta!» uzsver A. Žīgure. Dienas aptaujātie CSP ierēdņi uzsvēra, ka, viņuprāt, problēma drīzāk esot tajā, ka cilvēku personas dati ir brīvi pieejami publiskajā telpā, kas rada bailes par datu drošību, nekā pašā CSP izvēlētajā reģistrācijas metodē, jo tā lietotājiem bijusi visērtākā - to izmantojušas trīs ceturtdaļas jau «saskaitīto» cilvēku.
Par spīti šiem apgalvojumiem, pēc Datu valsts inspekcijas pieprasījuma iespēja ar pases numuru un personas kodu reģistrēties tautas skaitīšanas vietnē nu ir slēgta. CSP aicina cilvēkus, kuriem rodas aizdomas, ka kāds varētu būt ievadījis par viņiem nepatiesu informāciju, ierasties pārvaldē un pārliecināties, kas rakstīts viņu anketā. No aptuveni 150 000 cilvēku, kuri līdz šim jau reģistrējušies, līdz ceturtdienas pēcpusdienai šo iespēju bija izmantojis viens, un viņa anketā nekādas nesakritības netika atklātas.
Neapmierināto netrūkst
Jāatgādina, ka bez personas datu drošības problēmām kritizēta arī interneta vietnes regulārā «uzkāršanās» pārāk lielā lietotāju skaita dēļ. «Tas nozīmē, ka izstrādātāji nav veikuši vajadzīgās jaudas testēšanu. Acīmredzot ir trūkusi kompetence. (..) Pilnīgi iespējams, ka tas var atsaukties uz sistēmas saturu, šajā gadījumā - piekļuves veidu. Ir jocīgi, ka tā noticis, jo tas nav dārgi vai neizdarāmi,» uzskata Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs. Viņš aizrāda - ja kādi krāpnieki tiešām būtu izmantojuši iespēju iegūt neaizsargātos personu datus, tos būtu iespējams izlikt pārdošanai internetā un «pircējs kāds atrastos». Tos varētu izmantot, piemēram, krāpnieciskās shēmās: «Tas noteikti dotu iespēju krietni personificētāk pievērsties cilvēkiem ar finanšu krāpniecību. Tiem, kas ir aizpildījuši anketas, šis risks ir jāņem vērā.»
Savukārt citi datu drošības eksperti atzinuši, ka šī izgāšanās var pat sagraut uzticību e-pārvaldei kopumā un visi līdz šim ievāktie dati būtu jāpārbauda. Piemēram, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta mākslīga intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns, kurš, izmantojot drošības caurumu, noplūdināja informāciju par ierēdņu algām no Valsts ieņēmumu dienesta datubāzes, aģentūrai LETA izteicies, ka šajā gadījumā izveidojies nevis «drošības caurums», bet drīzāk «domāšanas caurums». Viņš pieļāvis, ka daudzi varētu izmēģināt iespēju apskatīt vai sagrozīt savu līdzpilsoņu datus: «Diez vai policijai būs kapacitāte noķert visus, kas pārbaudīs šo caurumu.»
Tautas skaitīšanas galīgie rezultāti būs pieejami 2013. gadā, bet atvēlētais kopējais budžets ir 6,5 miljoni latu. Iespēja reģistrēties internetā būs pieejama vēl nedēļu, bet visus, kuri līdz tam nebūs reģistrējušies, tautas skaitītāji apmeklēs mājās.