Paši zobārsti īpaši uzsver, ka šajā medicīnas nozarē, tāpat kā pārējās, vislētākā ir tieši profilakse, kas ļauj būtiski samazināt zobu bojāšanās un izkrišanas risku, tādējādi ietaupot izmaksas par zobu plombēšanu un protezēšanu. Zobu Higiēnistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Apsīte stāsta, ka zobu veselības profilakse ietver regulāru zobu tīrīšanu ar zobu birsti un zobu diegu (tā saukto diegošanu), kā arī zobu higiēnista apmeklējumu. «Zobu higiēnas galvenais uzdevums ir nodrošināt to, ka cilvēks pēc iespējas ilgāk nodzīvo ar paša zobiem, kas turklāt ir veseli un stipri. Jo vairāk cilvēks rūpējas par saviem zobiem, jo lielāka ir iespējamība vecumā iztikt bez mākslīgajiem zobiem,» norāda I. Apsīte.
Zobi jātīra pareizi
Signes Mālmanes zobārstniecības prakses vadītāja Signe Mālmane uzsver, ka ļoti svarīgi ir, kā tīra zobus, cik pareizi tas notiek, jo rezultāti ir ļoti dažādi cilvēkiem, kas zobus tīra pareizi un kas to nedara pareizi. Visefektīvāk, ja to, kā pareizi tīrīt zobus, individuāli katram parāda zobu higiēnists.
S. Mālmane stāsta, ka vispārējais princips ir tīrīt pēc iespējas tuvu smaganām, iztīrot smaganu rieviņu. «Pie smaganām ir neliela rieviņa - apmēram pusmilimetru, kur mēdz paslēpties aplikums. Ja zobus tīra nepareizām kustībām, tad šī rieviņa paliek neiztīrīta un saglabājas aplikums, kas ar laiku var veidot zobakmeni. Reizēm ļoti labi tiek iztīrīti priekšējie zobi un tie, kas sānos, atstāti novārtā. Rezultātā sānu zobi var ātrāk bojāties, pie tiem vairāk sakrājas aplikums. Pēc zobu tīrīšanas būtu jālieto arī zobu diegs, iztīrot zobu starpas. Ja cilvēks vienkārši iztīra zobus divreiz dienā, nedarot to pareizi, tas arī var nedot gaidītos rezultātus, jo ir cilvēki, kas zobus tīra tik pareizi, ka pat zobu higiēnists īsti nav vajadzīgs, citiem savukārt ļoti ātri veidojas aplikums. Svarīga ir arī pareiza zobu birstīte - lai tā būtu mīksta, un svarīga ir arī fluoru saturoša zobu pasta,» zobu kopšanu raksturo daktere.
Savukārt I. Apsīte piebilst, ka īpaši svarīgi ir neaizmirst iztīrīt zobus vakarā. Viņa arī bilst, ka savā praksē samērā bieži nācies saskarties ar pacientiem, kuri zobus vispār netīra, jo neuzskata to par svarīgu. Taču šis nelāgais ieradums uzskatāmi atspoguļojas šo pacientu zobu stāvoklī. S. Mālmane vēl piebilst, ka zobu veselībai svarīgi ievērot regulāras ēdienreizes, nevis uzkost ik pa laikam, jo ēdiens mutē rada skābu vidi, kas bojā zobu emalju. Normālā situācijā 40 minūtes pēc ēšanas ar siekalu palīdzību sārmaina vide mutē atjaunojas, taču, lai tas notiktu, svarīgi ir neēst nemitīgi. Tāpat daktere ieteic nepārforsēt ar saldinātiem un gāzētiem dzērieniem, kas veicina kariesa rašanos.
Reizi gadā
Taujātas, vai pareiza zobu tīrīšana un diegošana var aizstāt zobu higiēnista apmeklējumu, S. Mālmane un I. Apsīte atbild noliedzoši un uzsver, ka zobu higiēnists būtu jāapmeklē vismaz vienu reizi gadā. «Viens no zobu higiēnista uzdevumiem ir noņemt zobakmeni tiem pacientiem, kuriem tāds izveidojies. Zobakmens ir no zobiem nenotīrītais aplikums, kas laika gaitā kļuvis blīvs un sacietējis. Parasti zobakmens ir zobu iekšpusē, un nereti cilvēkiem šķiet, ka to jau neviens neredz un tas jau nekādu kaitējumu nerada. Taču, ja zobakmens netiek noņemts, tas rada mehānisku spiedienu uz smaganām un var izveidoties sava veida izgulējums - smaganu iekaisums, kuru uztur zobakmenī esošie mikrobi. Hroniska iekaisuma rezultātā var atkāpties zoba smagana un kauls. Ja kauls atkāpjas, zoba sakne tajā ir nostiprināta vājāk, un zobi ar laiku var kļūt kustīgi. Tāpat var asiņot smaganas. Jaunībā cilvēks vēl nejūt zobakmens radītās sekas, bet vecumā kustīgie zobi var radīt lielu diskomfortu, jo grūti, piemēram, nokost cietāka ābola kumosu, atsegtās zobu saknes ir jutīgas. Ar šādu problēmu saskaras daudzi vecāki cilvēki, jo padomju laikā vispār nebija zobu higiēnistu, cilvēki staigāja ar zobakmeni, kas tagad vecumā liek sevi manīt. Man ir gadījies redzēt pacientus, kuri pie zobu higiēnista pirmo reizi atnākuši 60 gadu vecumā un viņiem zobakmens slānis ir centimetra biezumā un blīvs kā cements,» situāciju raksturo S. Mālmane.
Arī zobārsts un Slimību un profilakses kontroles centra galvenais speciālists zobārstniecības jautājumos Andis Paeglītis uzsver, ka tikai profesionāla zobu higiēnista apmeklējums var pasargāt no paradontozes slimības - zobu kustēšanās un gļotādu iekaisuma. «Padomju laikos, kad zobu higiēnista pakalpojumi nebija pieejami, ar paradontozi slimoja ap 80% pacientu, tagad šis skaitlis ir būtiski mazāks,» norāda A. Paeglītis.
Tikai 61%
Uz jautājumu, no cik gadu vecuma zobu higiēnistu vajadzētu apmeklēt bērniem, S. Mālmane atbild, ka pirmo reizi jau gada vecumā bērnu der atvest pie speciālista, kurš novērtē zobu stāvokli un pastāsta par to kopšanu. Daktere teic, ka bērniem līdz sešu gadu vecumam zobi būtu jātīra vecākiem, lai būtu pārliecība, ka tas izdarīts pareizi. I. Apsīte atgādina, ka zobu higiēnista pakalpojumus reizi gadā bērniem līdz 18 gadu vecumam apmaksā valsts. Piemēram, septiņu gadu vecumā, kad zobi mainās, bērni valsts apmaksātus zobu higiēnista pakalpojumus var saņemt divas reizes gadā. Ja runā par šā pakalpojuma izmaksām pieaugušajiem, vidējās cenas svārstās no 45 līdz 60 eiro par vienu reizi. Salīdzinājumam tikpat maksā viena plombe, savukārt zobu kanāla tīrīšanas un pildīšanas izmaksas var sasniegt pat 100 eiro.
Runājot par valsts apmaksātajiem zobu higiēnista pakalpojumiem bērniem, A. Paeglītis min hronisko finansēšanas problēmu. «Pašlaik valsts par zobārsta un zobu higiēnista pakalpojumiem, kurus tā apmaksā, samaksā tikai 61% no pakalpojuma pašizmaksas. Līdz ar to daudzas zobārstniecības prakses nevēlas slēgt līgumus ar valsti par apmaksātu pakalpojumu sniegšanu, jo tas nes zaudējumus, vai arī tos slēdz, taču par ierobežotu apjomu. Līdz ar to vairākās zobārstu praksēs valsts apmaksātie zobu higiēnas pakalpojumi bērniem vai nu nav pieejami, vai uz tiem ir rindas. Taču ir cerības, ka situācija uzlabosies, jo Veselības ministrijas vadība solījusi, ka no 2017. gada 1. janvāra valsts par pakalpojumu maksās pilnu tarifu,» skaidro A. Paeglītis.
Mobilie busiņi laukos
A. Paeglītis, runājot par zobu higiēnistu pieejamību, teic, ka šo speciālistu vēl joprojām trūkst, jo tā ir samērā jauna specialitāte. «Vidēji Eiropā ir viens zobu higiēnists uz pieciem zobārstiem, mums ir viens uz astoņiem. Šos speciālistus mēs sākām gatavot tikai pirms desmit gadiem. Zobu higiēnisti, protams, ir visās lielākajās pilsētās, taču mēs vēl neesam sasnieguši to līmeni, kad zobu higiēnists būtu pieejams visos novados. Jāteic, ka likums atļauj vietās, kur nav zobu higiēnistu, šo pakalpojumu sniegt arī zobārstam,» stāsta A. Paeglītis.
Pieejamības jautājums tiek risināts arī ar divu mobilo zobārstniecības busiņu palīdzību, kas visu gadu braukā pa Latviju, sniedzot zobārsta un zobu higiēnista pakalpojumus attālākās lauku teritorijās. «Busiņam katru gadu tiek izstrādāts īpašs maršruts, tas brauc uz lauku teritorijām, kur tuvākais zobārsta kabinets nav mazāk kā 15 kilometru attālumā. Mēs braucam gan uz skolām, gan bērnudārziem, gan krīzes centriem,» bilst speciālists.
Viņš atzīst, ka ir lepns, ka Latvijā sagatavo zobu higiēnistus un mums ir tādi speciālisti, jo tā nebūt nav ierasta prakse visās valstīs. Taujāts, vai zobu higiēnista pakalpojumi varētu būt arī Latvijas eksporta pakalpojumi, A. Paeglītis teic, ka jau pašlaik šos pakalpojumus Latvijā izmanto daudzi pacienti no Krievijas. Par plašu klientu piesaisti no Rietumeiropas speciālists gan ir mazliet skeptisks, jo zobu higiēnists jāapmeklē vismaz reizi gadā un jautājums, vai rietumeiropieši ir gatavi reizi gadā kāpt lidmašīnā, lai dotos pie šā speciālista, piemēram, uz Rīgu.