«EK periodiski pārbauda, cik veiksmīgi darbojas dažādas direktīvas, un acīmredzot pienāca termiņš arī direktīvai par vasaras laiku. Vēl nav zināms, vai EK varētu to atcelt, - par to, iespējams, varēs runāt, kad būs apkopotas visu dalībvalstu sabiedriskās domas aptaujas,» norāda EM pārstāve Elita Rubesa-Voravko.
Daži cilvēki gan gatavi rīkoties, negaidot EK lēmumus - portālā Manabalss.lv jau vairāk nekā tūkstotis Latvijas iedzīvotāju parakstījuši iniciatīvu par pulksteņa laika maiņas pārtraukšanu. Iniciatīvas organizētāji norāda, ka šim nolūkam jāatceļ to regulējošie Ministru kabineta noteikumi, jo ES direktīva neliedzot tiesības katrai dalībvalstij atkāpties no pārejas uz vasaras laiku. Taču EM norāda, ka šī informācija ir maldinoša, jo vasaras laikposma sākums un beigas noteiktas visā kopienā - tas esot svarīgi iekšējā tirgus darbībai -, tāpēc valstu likumdevējiem netiek dotas atkāpšanās tiesības. ES likumdevēji to pamato arī ar stabilas ilgtermiņa plānošanas nepieciešamību dažādu ekonomikas nozaru pareizai darbībai.
«Nevaru iedomāties, kādi ekonomiski ieguvumi ir no šīs laika maiņas un kā tos varētu izmērīt. Turklāt vasarā abi dienas gali ir gaiši, savukārt ar pārējām Eiropas valstīm mums laika starpība ir tik un tā. Tāpēc ne transporta kustības, ne komunikācijas vienotais režīms nevar būt attaisnojums, lai divreiz gadā izjauktu cilvēku un mājlopu dabas ritmu. Pieņemu, ka iemesls ir tas, ka šī laika maiņa tika ieviesta gados, kad bija cita situācija enerģētikas jomā, un tagad no tā grūti atkāpties tīri organizatoriski,» uzskata ekonomiste Raita Karnīte.
EM gan, atsaucoties uz starptautiskiem zinātniskiem pētījumiem, norāda, ka pāreja uz vasaras laiku samazinot izlietotās elektroenerģijas daudzumu. Taču naudas izteiksmē ietaupījums uz visu ES varētu būt vien 200 miljoni eiro. «Svārstības energoenerģijas patēriņā Latvijā saistībā ar pāreju uz vasaras un ziemas laiku neesam novērojuši. Tāpēc elektrības taupīšana neder par attaisnojumu pulksteņa pagriešanai, jo apgaismojumam tērētais apjoms pret kopējo enerģijas patēriņu ir ļoti mazs,» Dienai norāda a/s Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Varis Boks. Viņš piebilst, ka pēdējos gados energosistēmā notikusi revolūcija: «Cilvēkiem elektrības patēriņu mājsaimniecībās izdevies samazināt, izmantojot gaismas diodes un energoefektīvās spuldzes, arī sadzīves tehnika kļuvusi «taupīgāka».»
Tikmēr cilvēkiem radītās neērtības tiek nostumtas otrā plānā, lai gan veselības nozares pārstāvji norāda, ka laupītā miega stunda izjauc bioloģisko ritmu, rada stresu un var izraisīt ilgstošus miega vai psihiskās veselības traucējumus. Turklāt pulksteņa griešana rada apjukumu ceļotājiem, un lidsabiedrības, dzelzceļa un auto pārvadātāji divreiz gadā spiesti atgādināt saviem klientiem par laika maiņu, lai negadītos pārpratumi.
Pielikt punktu minētajām neērtībām 2011. gadā nolēma Krievija, atceļot pāreju uz ziemas laiku. «Šādas izmaiņas apgrūtina ne tikai cilvēkus, bet rada stresu arī govīm un citiem dzīvniekiem, kuri nesaprot, kāpēc slaucējas nāk citā†laikā,» lēmumu toreiz pamatoja bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.