Jāuzsver, ka Latvijai ir izdevies panākt labus nosacījumus visās būtiskākajās sarunu pozīcijās, kaut arī pirmo reizi vēsturē ES daudzgadu budžets ir samazināts iepretim iepriekšējam periodam. Latvijai pēc būtības bija divas prioritātes - Kohēzija, tiešmaksājumi -, un uzlabojumi tika panākti abās prioritātēs. Savukārt Ungārijai Kohēzijas aploksne bija vienīgā tās prioritāte sarunās par budžetu, kas izskaidro, kāpēc Ungārijai ir atsevišķs papildu piešķīrums Kohēzijā. Ar visiem Ungārijai paredzētajiem izņēmumiem 2014.-2020. gadā tā saņems tikai 20,446 miljardus eiro 2011. gada cenās, tas ir par 5,3 miljardiem mazāk nekā iepriekšējā periodā. Jānorāda, ka pēdējā februāra naktī Ungārijas situācija Kohēzijā ir uzlabojusies par 1,8%. Kopš Komisijas priekšlikuma Ungārijai piešķirtais finansējums Kohēzijā kopumā ir uzlabots par 12%. Kas attiecas uz Latviju, kopš Komisijas priekšlikuma Latvijas situācija Kohēzijā ir uzlabota par 3,6%, tiešmaksājumos par 20,6% un lauku attīstībā par 8,4%. Turklāt lauku attīstības 8,4% pieaugums tika panākts pēdējā sarunu naktī. Lai arī Latvijas sasniegtais sarunās par budžetu nav ideāls, tomēr ir izdevies panākt labāko iespējamo rezultātu situācijā, kad pirmo reizi ES vēsturē budžets tiek samazināts. Kaut arī mazāk attīstītās valstis ir tieši konkurenti uz ES finansējumu Kohēzijai, Latvijai izdevās nodrošināt ciešu savstarpēju rīcības koordināciju ar Lietuvu, Igauniju un citiem Kohēzijas draugiem, kas ir pretēji apgalvojumiem par koordinācijas trūkumu.
«Laikā starp novembri un februāri Latvijas valdība un Ārlietu ministrija pietekami nenostrādāja, lai uzlabotu ES budžetu Latvijas interesēs, atšķirībā no Ungārijas»Roberts ZīleVai Ārlietu ministrija izdarīja visu iespējamo Latvijas interesēs pēdējo mēnešu
Ārlietu ministrijas komentārs
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.