Festivāla organizētāji nav precizējuši, vai Trīra padzīšanas fakts ietekmēs iespēju viņa filmām turpmāk piedalīties Kannu festivālā.
Notikumi, kas ir pamatā šim lēmumam, risinājās trešdien - preses konferencē pēc Trīra «brīnišķīgās filmas par pasaules galu» (tāds ir šīs filmas reklāmsauklis) Melanholija pirmizrādes. Atbildot uz jautājumu par vācu kultūras ietekmēm viņa filmā, fon Trīrs apzināti novirzījās no tēmas un sāka runāt par savu etnisko identitāti (viņš sevi ilgu laiku uzskatījis par ebreju - pēc sava bioloģiskā tēva tautības -, taču noskaidrojis, ka viņa tēva tautība ir vācietis) un Hitleru. «Ko es varu teikt? Es saprotu Hitleru, viņš ir pieļāvis dažas kļūdas, bet es viņu redzu sēžam savā bunkurā. Gribu pateikt, ka es saprotu šo puisi. Jā, es viņu saprotu, un man viņš ir simpātisks... Taču es, protams, neesmu par Otro pasaules karu. Un es neesmu pret ebrejiem,» juceklīgi runāja režisors un veltīja nepolitkorektu izteicienu Izraēlai. Izrauti no Trīra riskanto jociņu konteksta, kurus viņš bārstīja, gan stāstot par filmu, gan tās aktrisēm Kirstenu Danstu un Šarloti Gensbūru, gan savu nodomu nodarboties ar pornogrāfisku filmu uzņemšanu, režisora paziņojumi izklausās agresīvāk, nekā tie iecerēti. Visticamāk, Trīrs uzskatīja, ka «asprātīgi joko».
Larss fon Trīrs vienmēr ir mācējis provocēt. Arī viņa šā gada konkursa filma Melanholija ir viens no spēcīgākajiem konkursa programmas piedāvājumiem. Diemžēl fon Trīra izteikumi pārsniedza pieļaujamās «provokācijas» robežas, nelīdzēja arī viņa atvainošanās, izplatot paziņojumu, kurā apgalvots, ka viņš nav «antisemīts» un «nacists».