Valdība tad turpinātu darbu mazākumā ar 46 balsīm. Pēc pāris stundām gan V. A. Krauklis «kāpās atpakaļ», apgalvojot, ka viņi vēlas strādāt šajā valdībā un cer uz premjera veselo saprātu.
Opozīcijā esošās LPP/LC frakcijas nostāja nav mainījusies, un tā turpinās atbalstīt valdību valstiski svarīgos lēmumos, pieļaujot iespēju atteikties no īstermiņa politiskajām interesēm, Dienai apstiprināja LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Bērziņš.
Nesen notikusī TP līdera Andra Šķēles tikšanās ar ietekmīgajiem kolēģiem ZZS sabiedroto Aivaru Lembergu un LPP/LC priekšsēdi Aināru Šleseru gan varēja radīt iespaidu, ka TP vadītājs ir atradis sabiedrotos kritiskajā attieksmē pret valdību. Taču A. Bērziņš šādas tikšanās aicina nesaistīt ar LPP/LC frakcijas attieksmi, «un Šlesers jau arī nekad nav teicis, ka mēs nevaram atbalstīt valstiskus valdības lēmumus». ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis savu atbalstu V. Dombrovskim ir paudis jau vairākkārt. Četru punktu vienošanās, kas pirmdien tiks apspriesta koalīcijā, prasa arī budžeta iesniegšanu Saeimā līdz septembrim, kā arī valsts pārvaldes reformu, atsakoties no vairākām ministrijām. Tajā ir prasīta arī nodokļu nepaaugstināšana.
Jaunā laika (JL) frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kurš ikdienā tiekas arī ar opozīcijas politiķiem, secinājis, ka LPP/LC nemaz tik labprāt nesadarbojas ar TP. Tāpēc viņam pat nešķiet ticama TP aiziešana opozīcijā. Drīzāk lielākais partneris varētu mēģināt padarīt valdību nepopulāru, «jandalējoties tās iekšienē, bet Tautas partiju turēs valdībā tas enkurs, kas ir Reģionālās attīstības ministrijā ar ES struktūrfondu naudām», domā Dz. Zaķis. Viņaprāt, piedāvātajā dokumentā, kas ir divpusēja vienošanās, nevis koleģiāla visu partiju apņemšanās, ir tikai norādīts, kas būtu jādara citiem, bet nav tā, ko TP pati darīs, lai nodrošinātu stabilitāti. V. A. Krauklis vēlas skaidru premjera kā līdera nostāju, jo daudzas lietas valdībā netiek virzītas pietiekami ātrā tempā. Ja TP valdību atstātu, pēc Dz. Zaķa domām, dažus amatus varētu piedāvāt LPP/LC, bet Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijai «pārvilkt svītru».
Firmas SKDS direktors sociologs Arnis Kaktiņš atcerējās, ka valdības parasti krīt tad, kad kuluāros ir izveidota jauna valdība, bet tagad esot šaubas par to. Sociologs gan pieļāva, ka viņam varbūt nav pietiekami daudz informācijas. «Tautas partijai jau šobrīd nav pārāk daudz ko zaudēt. Taču nav jau tā, ka visi Tautas partijas biedri guļas un mostas ar tumšām domām. Šī partija ir izvēlējusies priekšvēlēšanu kampaņā debatēt par ekonomiskajām tēmām,» secinājis A. Kaktiņš. Ja Jaunais laiks nepieņem šo diskusiju, atrodoties ārpus valdības, TP pat varētu būt ērtāk to sākt, nekā tajā paliekot, uzskata sociologs.
Ja TP atstātu koalīciju, tas nebūtu pirmais gadījums, kad strādātu mazākuma valdība. Tādas 5. Saeimā bija Valda Birkava un Māra Gaiļa (abi LC) valdības, 6. Saeimā no Guntara Krasta (toreiz TB/LNNK) valdības aizgāja Demokrātiskā partija Saimnieks, kas neguva pārstāvniecību nākamajā Saeimā. Mazākuma valdību ir vadījis arī Vilis Krištopans (toreiz LC), Indulis Emsis (ZZS) un Aigars Kalvītis (TP) pēc Jaunā laika aiziešanas.