gadā Latviju padarīt par zaļāko valsti pasaulē. Stāstu par zemi ar kristāldzidro ūdeni un smilšu pilīm, kuras apmeklējums kļuvis par prestiža jautājumu Manhetenā mītošiem mākslas kolekcionāriem, daudzi uztver ar neizpratni, arī - kāpēc šīs idejas darba gaitā nav iestrādātas pašā NAP2020. Izskan arī bažas, ka līdz ar šādu «pēdējā brīža piedāvājumu» varētu tikt iekavēta NAP2020 apstiprināšana, kas vitāli svarīga, lai pierādītu, ka Latvijai vajadzīga Eiropas Savienības (ES) fondu nauda.
Zaļās vīzijas galvenais iedvesmotājs vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs un viņa domubiedri ir pārliecināti - abi plāni ir vienkārši savienojami, ja būs kāda kavēšanās, tad tikai PKC lēnās darbības dēļ.
Skaista dzeja
Kad 14. augustā Ministru kabinetā tika iesniegta NAP2020 sākotnējā redakcija, klātesošos pārsteidza izglītības ministrs Roberts Ķīlis, prezentējot piedāvājumu vīzijai, kas PKC izstrādātajā dokumentā neesot iekļauta. «Zaļumam nav tikai krāsas vai vides nozīmes, bet arī citas - dabiskums, racionalitāte, tīrība. Tā ir atbilde, kas tika meklēta visā NAP2020 sastādīšanas laikā, arī noteikta vērtību nostāja, kas ļauj izdarīt izvēles,» MK sēdē to pieteica R. Ķīlis. Pēc ilgākām debatēm tika nolemts vīziju Ekonomiskā izrāviena vadmotīvs: Latvija 2020. gadā - zaļākā valsts pasaulē nodot sabiedriskajai apspriešanai kā priekšlikumu. Neoficiāli izskan viedokļi, ka šī vīzija, kuras saturs krietni labāk piestāvētu Latvijas Zaļajai partijai (LZP), iesniegta tikai politiska aprēķina dēļ - mēģinājums taustīties pēc līdzīgi domājošajiem. E. Sprūdžs gan saka - šī vīzija tapusi tāpēc, ka politiķiem NAP2020 izstrādes procesā bijusi pārāk maza ietekme un tapis ierēdņu plāns. «Pareizi būtu, ja politiķi izstrādātu vīziju un pats plāns būtu otrais solis, tehniskā daļa, mums diemžēl bija tikai otrā daļa,» ministrs pamato piedāvājumu, norādot - diskusiju laikā viņš un domubiedri neesot uzklausīti. Līdzīgi izsakās Einārs Cilinskis (NA), kurš arī strādājis pie idejas par zaļo Latviju - «vīzijas ilgstoši nebija, pēdējā brīdī tur kaut kas tika sarakstīts, būtībā citējot stratēģiju Latvija 2030,» arī Vjačeslavs Dombrovskis (RP) apgalvo - NAP2020 galvenais trūkums esot tieši vizionārisma trūkums.
Tiesa, jāatceras, ka jūnijā publiskotajā NAP2020 1. redakcijā šāda vīzija par lauku idilli Vārkavas novadā bija iekļauta, taču pēc plašiem pārmetumiem, ka šāds daiļdarbs neatbilst nopietna valsts dokumenta statusam, no tās atteicās. LZP līdzpriekšsēdētājs, bijušais vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) norāda - viņš vēl kā ministrs pie koncepcijas par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē sācis strādāt jau 2010. gadā, taču kopumā viņš RP un NA piedāvājumu vērtē kritiski. «Dokuments ir skaists teksts par kristāldzidru ūdeni, smilšu pilīm, šķiet, tur bijis kāds dzejnieks piesaistīts. Taču NAP ir plānošanas dokuments, uz kura pamata turpmākos septiņus gadus tiks sadalīts finansējums, un šādu dzeju ir grūti savienot ar investīcijām,» teic R. Vējonis.
Saredz pretrunas
MK sēdē, kurā tika piedāvāts zaļais skatījums, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) norādīja, ka zaļā vīzija atsevišķos jautājumos ir pretrunā ar NAP2020 galveno vadmotīvu «ekonomiskais izrāviens» - ievērojot vairākus indikatorus, kas tiek izmantoti Jeila universitātes ekonomiskās performances indeksā, nosakot valsts «zaļumu», proti, Latvijai būtu jāatsakās vai nu no lauksaimniecības, vai arī cita veida ražošanas vides uzlabošanas dēļ. Edvards Smiltēns (V) atzīst - ir grūti savienot ekonomisko efektivitāti un dabas aizsardzību. «Zaļuma pakāpe Latvijā ir augsta, taču tai jābūt balansā ar cilvēku iespējām efektīvi strādāt un pelnīt, lai viņiem valsts nebūtu jāpamet,» piedāvājumu analizē E. Smiltēns, piebilstot - ja dabas aizsardzības apsvērumu dēļ kādam tiek ierobežota peļņa, sabiedrībai tā būtu jākompensē.
«Par zaļo ekonomiku pastāv stereotipi, ka ražošana nav savienojama ar zaļu vidi, un tas mums ir izaicinājums, kuram jātiek pāri,» teic E. Sprūdžs, norādot - ar zaļo ekonomiku var panākt izaugsmi, jo savādāk saimniekot nav iespējams apstākļos, kad resursi ir ierobežoti, draud klimata izmaiņas. «Pasaulē to ir sapratuši, un arī mums uz to ir jātiecas.»
Pavisam skeptiski par jauno piedāvājumu ir reģionu pārstāvji. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) padomnieks Māris Kučinskis, paužot vairāku mēru viedokli, saka - pilsētām šis piedāvājums nebūs pieņemams. «Pašvaldības nav pieminētas, savukārt par reģionu virzītspēku kļūst valsts radītas aģentūras, kas ir pretrunā ar reģionālās attīstības pamatnostādnēm.» Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Māris Pūķis kritizē zaļās vīzijas autorus par to, ka viņi aizmirsuši par valsts funkciju pelnīt. «Formāli tiek pieņemts, ka NAP2020 vadmotīvs ir ekonomiskais izrāviens, taču ap vīziju zaļā Latvija pulcējas tie, kas ir pret pelnīšanu, taču tie, kas ir par pelnīšanu, šo vīziju neatbalsta,» saka M. Pūķis, norādot, ka laukos galvenā problēma ir atgriezt ekonomisko dzīvību, skaistas idejas nav tik svarīgas. Viņš arī kritizē zaļo domāšanu kā galveno vadmotīvu - jau kopš pagājušā gadsimta vides jautājumi ir jebkuras partijas programmās, un visiem ir skaidrs, ka nevar nākamajai paaudzei atstāt degradētu vidi.
Bažas par to, ka pēdējā brīža vīzija varētu kavēt NAP2020 apstiprināšanu, E. Sprūdžs un domubiedri dēvē par absolūti nepamatotām. E. Cilinskis apgalvo - vīzija nav tiešā pretrunā ar NAP2020, esot virkne salāgotu lietu, līdz ar to nepieciešama tikai gribēšana un politisks atbalsts. Finanšu ministrija gan atgādina - Kohēzijas politikas finansējamās prioritārās nozares tiks balstītas uz NAP2020 noteikto, līdz ar to nepieciešams pieturēties pie grafika, kas paredz - NAP2020 valdībā tiek apstiprināts septembra beigās. NAP2020 un arī zaļās vīzijas sabiedriskā apspriešana turpināsies līdz 15. septembrim.