Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gada augustā LPSR Krājbanka kļuva par LR Valsts krājbanku. Tai bija visplašākais nodaļu tīkls valstī.
1993. gadā, Saeimai pieņemot likumu par privatizācijas sertifikātiem, Latvijas Krājbanka bija viena no bankām, kam tika uzticēta privatizācijas procesa apkalpošana. Bankā tika atvērts 91% no visiem iedzīvotāju sertifikātu kontiem Latvijā.
1994. gadā banka tiek pārveidota par valsts a/s Latvijas krājbanka.
1995. gadā par Krājbankas vadītāju tiek iecelts Ivars Godmanis.
1997. gadā Latvijas krājbanka privatizācijas ietvaros tika apvienota ar Rīgas Apvienoto Baltijas banku (RABB). Par Krājbankas prezidentu tika iecelts agrākais RABB vadītājs Arnolds Laksa.
2003. gadā notika valstij piederošās Krājbankas akciju daļas izsole, kuras rezultātā 99% bankas akciju nonāca privāto akcionāru un bankas darbinieku īpašumā. Banka kļuva par publisku a/s, līdz ar to visas akcijas bija realizējamas un iegādājamas brīvā tirdzniecībā. Par bankas prezidentu kļuva Andris Nātriņš.
Medijos tolaik minēta pretrunīga informācija par Krājbankas īpašniekiem, kuru vidū figurē Ventspils uzņēmumi Kālija parks, Ventbunkers un Ventamonjaks, A. Laksa, Stefans Rāzna, A. Lembergs, Nīderlandē reģistrēta kompānija Masasyng Holding B.V., Krists Skuja, Ansis Sormulis, Juris Savickis u. c.
2004. gadā Krājbanka svinēja 80 gadu jubileju.
2005. gadā par Krājbankas 83,01% akciju īpašniekiem kļuva Lietuvas Snoras banka (pieder Krievijas miljardierim Vladimiram Antonovam (68%) un Lietuvas uzņēmējam Raimondam Baranauskam (25,3%)), kas pēc struktūras un mērķauditorijas ir līdzīga Krājbankai.
2006. gadā par bankas prezidentu kļuva Mārtiņš Bondars.
2009. gadā bankas valdes priekšsēdētāja pienākumus sāka pildīt Ivars Priedītis.