Latvijas telekomunikāciju tirgum manā skatījumā nedaudz pietrūkst inovāciju, tajā konkurence notiek tikai ar cenu un tehnoloģijām. Turklāt tas, kā telekomunikāciju operatori runā par tehnoloģijām, ne vienmēr ir ieguvums klientam. Daudzās runas par tīklu pārklājumiem un tehnoloģijām patiesībā ir klientus maldinošas. Telekomunikāciju lietotājiem ir jāprasa no operatoriem daudz vairāk par pašreizējo piedāvājumu, kuram reizēm pietrūkst satura. Savukārt operatoriem būtu jāpiedāvā daudz vairāk radošu pakalpojumu - ne tikai tehnoloģijas, bet arī risinājumus ar pievienoto vērtību, kas būtu pēc iespējas draudzīgāki un ērtāki klientam. Daudzi operatori lielās ar savu tīkla pārklājumu, bet īstenībā tas visiem ir gandrīz vienāds. Jā, pašlaik Bitei nav 4G tīkla, taču šobrīd tam nav plaša pielietojuma, jo 95% iedzīvotāju nav tā dēvētais 4G izmantošanas telefons. Mobilajiem operatoriem ir jādomā un jāpiedāvā kaut kas cits, kaut kas jauns ar pievienoto vērtību.
Piemēram?
Jauna satura pakalpojumi, piemēram, mobilās aplikācijas. Runājot ar mobilā interneta lietotājiem, ir skaidrs, ka viņi uztraucas gan par patērēto datu apjomu, gan cenu. Tāpēc viens no piedāvājumiem varētu būt neierobežota piekļuve bez interneta maksas kādai aplikācijai, piemēram, Twitter vai Facebook, vai kādai ziņu aplikācijai. Pašlaik tiek piedāvāts tikai noteikts gigabaitu daudzums, bet kurš zina, kas ir gigabaits? Tā ka piedāvājumam jābūt klientam draudzīgākam, lai labāk būtu saprotams, kādu aplikāciju cilvēks lieto un cik tas maksā. Tāpat klientam jābūt izvēles brīvībai, ko tieši viņš vēlas lietot un cik daudz. Daudzi operatori runā par 4G tīklu, respektīvi, par modernāku bezvadu datu pārraidi, no kura pašlaik, ja godīgi, lielākais ieguvums ir viņiem pašiem, nevis klientiem, īpaši, ja netiek lietots viedtālrunis. Starp 3G un 4G tīkliem nemaz nav tik daudz atšķirību, piemēram, ja izmanto populārākās aplikācijas, kā Facebook un Twitter. Savukārt operatoriem 4G tīkls ir tik ļoti izdevīgs tāpēc, ka klients tajā lieto daudz lielāku datu apjomu nekā 3G tīklā. Patērētais datu apjoms ir vismaz četras reizes lielāks, par kuru arī attiecīgi vairāk samaksā. Šāda iemesla dēļ tipiskam vidusmēra lietotājam ar to ir jābūt uzmanīgam, ja vien viņš negrib lielākus telefona rēķinus. Kad Bite pēc dažiem mēnešiem sāks piedāvāt 4G tīklu, mobilais internets mums būs tikpat ātrs un vēl ātrāks nekā citiem mobilo sakaru operatoriem.
Kā Latvija izskatās uz citu valstu fona?
Es daudz ceļoju, īpaši uz Kanādu, un ceļojot es veicu divus mobilo sakaru ātruma testus. Vienu pirms lidmašīnas pacelšanās, otru - pēc nolaišanās. Te man jāteic, ka Latvijā ir viens no labākajiem tīkliem Eiropā, krietni virs vidējā. Latvijā ir arī divreiz ātrāki mobilie sakari nekā Kanādā. Ja mēs samērojam Latvijas mobilo sakaru cenu un kvalitāti, tad varam būt ļoti lepni par to, kas ir paveikts. Latvijā ir ļoti labs balanss starp cenu un kvalitāti. Tomēr tas, kā man pietrūkst, ir fokuss uz klientu un viņa vajadzībām, jo dominē vienīgi tehnoloģijas. Ja mēs runājam par jaunākajām tendencēm tirgū pasaulē, tad tas, ko operatori cenšas piedāvāt klientiem, ir mobilais saturs, piemēram, piedāvājot kādas aplikācijas izmantot bez interneta maksas, nevis, nosacīti runājot, tīkls.
Kā jūs vērtējat Latvijas telekomunikāciju tirgus normatīvo regulējumu?
Es domāju, ka valdība ir izdarījusi milzīgu kļūdu. Līdz šim no operatora prasīja samaksu par frekvenci, kuru tas lieto, un tas ir pareizi, jo frekvence ir nacionālais resurss, kuru nedrīkst izniekot. Diemžēl valdība mainīja domas un no operatora prasa samaksu par visām frekvencēm, nevis tikai par to, kura tiek lietota. Lielajiem operatoriem tas nozīmē cenas samazinājumu, bet, piemēram, Bitei tas ir izmaksu pieaugums. Jo mūsu inženieri vairs nav motivēti meklēt efektīvākos risinājumus. Tagad operatori lieto visu, ko iespējams, bet, ja jāmaksā būtu tikai par to, ko lieto, tad frekvences tiktu izmantotas ar lielāku rūpību.
Kādas būs konsekvences 2016. gadā iecerētajai viesabonēšanas tarifu atcelšanai Eiropas Savienībā (ES)? Vai paaugstināsiet iekšzemes tarifus?
Idejai par viesabonēšanas tarifu atcelšanu es piekrītu, jo industrija patiešām liek maksāt pārāk daudz par viesabonēšanu. Tas nav draudzīgi klientam. Taču tur ir apslēpta arī problēma. Kad Bites klients atradīsies kādā ES valstī, viņš par tur izmantotajiem mobilajiem sakariem maksās tikpat, cik Latvijā. Piemēram, neierobežoti zvani, maksājot vidēji 1,5 centus minūtē. Savukārt tā cena, ko mēs maksāsim ārvalstu operatoram, kura tīklā zvanīs Latvijas klients, būs pieci centi minūtē. Tas nozīmē, ka visi to valstu operatori, arī Lietuvā un Polijā, kur iekšzemes tarifi ir zemāki par vairumtirdzniecības cenu, zaudēs naudu par katru klienta zvana minūti. Tā ka problēma ir vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenu attiecībās.
Vēlos precizēt, vai tas nozīmē, ka pēc viesabonēšanas tarifu atcelšanas Bite paaugstinās iekšzemes tarifus?
Lai to novērstu, kaut kas būs jādara. Es vēl nezinu konkrētu risinājumu, bet būs jādomā par kādu nopietnu risinājumu.
Vai jūs uzskatāt, ka vienotā digitālā tirgus iniciatīva ir nepareiza?
Nē, gluži otrādi, tā ir ļoti pareiza. ES ir pārāk daudz telekomunikāciju operatoru, un mēs tāpēc atpaliekam no Ziemeļamerikas. ES ir ap 100 operatoru, turpretim ASV - četri. Tik daudzu operatoru spiediens uz zemākām cenām ar laiku pazeminās arī pakalpojumu kvalitāti. Pašlaik Latvijā pakalpojumu kvalitāte ir ļoti laba, bet, ja turpināsies spiediens pēc arvien zemākām cenām, pēc pieciem gadiem tā vairs nebūs tik laba. Tāpēc vienotā digitālā tirgus iniciatīvas ietvaros ir jārisina manis minētā problēma, kas saistīta ar vairumtirdzniecības cenām. Tas nozīmē, ka vairumtirdzniecības cenai ir jābūt vienādai ar mazumtirdzniecības cenu. Es neiebilstu, ja klienti ārzemēs runā saskaņā ar iekšzemes tarifu, taču neprasiet no manis kā operatora vairāk, nekā es prasu no klientiem. Šo problēmu labi saprot gan Latvijas Satiksmes ministrija, gan mūsu valsts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, ar kurām man ir bijušas vairākas tikšanās.
Konkurence telekomunikāciju tirgū ir ļoti spēcīga, un reizēm izmantotās metodes nav pašas godīgākās. Piemēram, Bites operatori zvana LMT klientiem un cenšas tos pārvilināt, stāstot, ka jūsu piedāvājums ir daudz labāks. Vai tas ir godīgi?
Jā, ja piedāvājums ir godīgs, arī konkurence ir uzskatāma par godīgu. Negodīgi ir kas cits. Piemēram, mūsu klientiem zvana cits operators, izliekoties par Biti, un piedāvā nosūtīt piedāvājumu. Kad klients piedāvājumu ir saņēmis, tad veidlapā viņš pamana, ka īstenībā tas ir cits operators. Lūk, tas ir negodīgi. Man nav problēmu ar to, ja cits operators zvana maniem klientiem savā vārdā un piedāvā kaut ko labāku, ja vien tas tāds ir. Taču tirgū ir daudz negodīgu piedāvājumu un konkurences. Piemēram, piedāvājums par neierobežotām sarunām un īsziņām pusgadu, nezinot, ka nākamajā mēnesī pēc aizritējušā pusgada būs jāsāk maksāt un kāda būs cena.
Bite strādā ne tikai Latvijā. Ja runājam par mūsu valsts uzņēmējdarbības vidi kopumā, kā jūs to raksturotu salīdzinājumā ar citām valstīm?
Latvijas Bites menedžmenta komanda ir viena no spēcīgākajām, ar kādu man jebkad nācies strādāt. Veids, kā mēs strādājam visi kopā, ir labākais, kāds vien var būt. Piemēram, Čehijā vai Kanādā, vai citviet, kur strādāju, uzņēmuma mārketinga daļa parasti karo ar tā paša uzņēmuma pārdošanas daļu. Ja pārdošanas rādītāji ir labi, pārdošanas daļa lepni sit sev pie krūtīm, ja rādītāji ir slikti, vaino mārketingu par slikto piedāvājumu. Bites Latvijas komanda strādā kā viens veselums, un nav šo savstarpējo apvainojumu. Runājot par uzņēmējdarbības vidi kopumā, es teiktu, ka jūs esat tikai ceļa sākumā, ir visas iespējas attīstībai. Viena no galvenajām problēmām, manuprāt, ir tā, ka cilvēki nejūt, ka valdībai būtu vīzija un redzējums par valsts attīstību. Jums nav sava zīmola. Piemēram, Igaunija stāv un krīt par savām tehnoloģijām un inovācijām. Kas ir tas, par ko iestājas Latvija, kāds ir mūsu brends? Latvijas iepriekšējam premjerministram Valdim Dombrovskim bija šāds redzējums un arī plāns, kā izvest valsti no krīzes. Mans draugs Francijas Nacionālās bankas vadītājs vienās vakariņas teica, ka viņam ir ļoti liela cieņa pret Latviju, jo, kamēr Dienvideiropa tikai sūdzējās par krīzi, Latvija krīzi vienkārši ņēma un pārvarēja. Tajā pašā laikā valdībai ir vairāk jādomā, kā noturēt darbaspējīgos iedzīvotājus Latvijā. Pārāk daudz cilvēku ir zaudēts. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi jauniem cilvēkiem parādīt vīziju, uz kurieni Latvija virzās un ko vēlas sasniegt. Ir jāpanāk, lai cilvēki saka: «Jā, es ticu šai vīzijai, šai virzībai un tāpēc gribu palikt strādāt un dzīvot šeit, Latvijā.»
Kā jūs vērtējat mūsu nodokļu slogu uzņēmējiem, īpaši darbaspēka nodokli, par kuru sūdzas daudzi uzņēmēji?
Man tas nerada problēmas. Ja uzņēmējs par nodokļu slogu sūdzas, tad kaut kas nav kārtībā ar viņa biznesu.
Vai jūs Latvijā esat saskāries ar strādājošo trūkumu, un vai jūsu klientu servisa centra darbinieki saņem vairāk par minimālo algu?
Protams, vairāk. Par to vispār runas nevar būt. Viņi ir kompānijas sejas, kas ik dienas kontaktējas ar klientiem. Viņu varā ir radīt vai nu lielisku, vai briesmīgu iespaidu par kompāniju. Tāpēc šie darbinieki man ir ļoti svarīgi un es viņus augstu vērtēju. Mūsu zvanu centrs atrodas Saldū, jo Rīgā ir pārāk augsta darbinieku mainība. Saviem darbiniekiem es apmaksāju gan vingrošanu, gan reizēm masāžu, tāpat dāmām kādreiz tiek apmaksāts manikīrs. Ir bijuši gadījumi, ka piezvana kāds mūsu klients uz bezmaksas telefonu un saka, ka viņam nav naudas, lai piezvanītu savam ārstam un pierakstītos uz konsultāciju. Mani darbinieki tad to izdara šā klienta vietā. Vai viņi to darītu, ja saņemtu tikai grašus?
Kā teiktu angļi: if you pay peanuts, you get monkeys (ja norēķināties ar zemesriekstiem, pie jums strādās mērkaķi).
Precīzi. Runājot par darbaspēka trūkumu, pašlaik tas vairs nav jūtams, tas bija ļoti izteikts treknajos gados. Pašlaik ar darbaspēka trūkumu saskaras tie uzņēmēji, kas pret saviem darbiniekiem neizturas tik labi, kā vajadzētu. Vai tik laba situācija darbaspēka pieejamības ziņā būs arī, piemēram, pēc diviem gadiem, es neesmu pārliecināts. Taču tas būs izaicinājums darba devējiem, cik viņi būs radoši un spējīgi piesaistīt darbiniekus.
Kādi ir Bites nākotnes plāni, vai plānojat attīstīt 4G tīklu?
LMT un Tele2 daudz runā par 4G, lai gan rezultāti ne vienmēr ir spīdoši. Taču mēs, protams, plānojam to darīt, bet gribam to izdarīt pareizi. Pašlaik, ja jūs konkurējošā telekomunikāciju uzņēmuma tīklā mēģināt pievienoties 4G, jūs to nevarat izdarīt, un šādu situāciju es nenovēlu saviem klientiem. Mēs trīs gadus esam testējuši 4G tīklu, un, kad mēs to palaidīsim, tas būs pats ātrākais. Mēs pat plānojam palaist 4G Plus jeb Advanced. Pirms sešiem gadiem tikai 2% iedzīvotāju bija viedtālruņi un iespējas izmantot šo moderno datu pārraidi, tagad tādas ir 5% cilvēku. Runājot par mūsu nākotnes plāniem, es gribu, lai Bite būtu tirgus līderis. Mans mērķis ir izveidot tādu biznesu, kur klients jūtas cienīts un novērtēts, kur peļņu nes godīgums. Es gribu, lai man būtu lieliska komanda, kurā strādājošie labi jūtas. Praktiskākā aspektā jau šobrīd, manuprāt, klientiem ir divas izvēles - vai nu LMT, vai Bite. Tele2 ir ārpus spēles. Ja jums ir tikai zema cena, tas nav ilgtspējīgi.