Laika ziņas
Šodien
Migla
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Ļaut vismaz daļai izmukt no tā ārprāta

Kā vērtējat jau ilgstoši Latvijā notiekošās diskusijas par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) nosacījumiem?

Cilvēkus, kas pretendē uz TUA, šī ilgstošā neskaidrība ļoti satrauc. Nav skaidri spēles noteikumi, kas nez kāpēc tiek mainīti, kā saka, esot uz tilta pār mutuļojošu upi. Sākušas pat klīst baumas, ka jau izsniegtās atļaujas varētu ar atpakaļejošu datumu tikt atņemtas, nepagarinātas. Tas cilvēkus dzen panikā. Kā zināms, tiem, kam ir šīs atļaujas, saskaņā ar noteikumiem reizi gadā jāstājas ierēdņu priekšā ar visām ģimenēm, jāapliecina sava vēlme turpināt TUA programmu.

Kā šī situācija ietekmē bankas?

Nosacījumu maiņa, protams, neapmierina arī bankas. Jau tā šie spēles noteikumi nav tie labākie - iekārtoties uz dzīvi Spānijā noteikti būtu lētāk, ekonomiski izdevīgāk nekā Latvijā. Klāt vēl laika apstākļu faktors. Bankas TUA iegūšanas procesā ir kā finanšu, ekonomikas pārneses rīks - cilvēki, kuri iegūst TUA, atver kontus vietējās bankās. Vairums izvēlas Latviju kā otro dzīvesvietu pretēji kopējam viedoklim, ka TUA formē, lai vizinātos pa Eiropu. Ir, kas pārceļas uz dzīvi šeit pilnībā. Viņi tērē Latvijā savu naudu, veido biznesu, investējot savus līdzekļus vai piesaistot tos no mūsu bankām. Likumu nemainīgums šādā situācijā ir ļoti būtisks - ja mēs finansējam cilvēkus, kas nav droši par savu vietu Latvijā, tas ne pie kā laba nevar novest.

Es nesen lasīju aģentūras LETA apkopoto statistiku par Baltijas valstu bankām. Latvijas banku aktīvi ir lielāki nekā Lietuvas un Igaunijas bankām. Taču izsniegto kredītu ziņā Latvijas bankas atpaliek no abām kaimiņvalstīm. Mūs apdzinusi pat Igaunija, kura ir mazāka par Latviju. Mūsu bankas atpaliek no Lietuvas un Igaunijas bankām arī peļņas ziņā. Ko tas nozīmē? Ka nauda pie mums stāv neizmantota. Tās ir vairāk nekā kaimiņvalstīs, bet tā netiek likta lietā.

Kāpēc? Nav klientu?

Klienti ir, bet mēs baidāmies šo naudu izdot. 2008., 2009. gadā bija katastrofāla situācija pasaules ekonomikā, dabīgi, ka tajā skaitā arī Latvijā. Kad pieņēma programmu par TUA apmaiņā pret investīcijām, tas bija būtisks grūdiens ekonomikai - tas bija redzams pat ar neapbruņotu skatu. Ja 2008. gadā Jūrmala izskatījās pamesta - pie īpašumiem bija izlikti uzraksti «Pārdod», tad jau 2010. gadā lielā tempā tika būvētas jaunas ēkas, šobrīd Jūrmala ir pieblīvēta ar jauno apbūvi. Piedāvājums būtiski pārsniedz pieprasījumu tirgū. Bet pieprasījumu nosaka pamatā cilvēki, kas pretendē uz TUA apmaiņā pret investīcijām.

Jo vietējie nevar atļauties...

Latvijas iedzīvotāji arī, protams, labprāt dzīvotu Jūrmalā, diemžēl pagaidām nevar atļauties. Bet tās ir savstarpēji saistītas lietas - tiklīdz šeit parādās turīgi ārzemnieki, tie rada darba vietas vietējiem iedzīvotājiem, cilvēki saņem cienīgu algu. Ne velti daudzi brauc peļņā uz ārzemēm - ne jau tāpēc brauc, ka Latvijā būtu slikti (te viss ir normāli gan ar likumiem, gan klimatu - tiem, kas te dzimuši, tas ir ļoti ierasts, nav ko mums meklēt citās zemēs, ja mājās labi), taču jautājums ir par ekonomisko izdzīvošanu. Negribētos taču pieļaut, ka TUA atcelšanas dēļ cilvēki atkal zaudētu darbu, brauktu strādāt uz Itāliju, Franciju, Lielbritāniju vai Krieviju.

Bez tā, ka cilvēki pērk dzīvokļus, viņi arī dibina uzņēmumus, tā radot darba vietas, maksājot nodokļus, tā dodot arī valstij labumu par saņemtajām TUA. Citi izmanto iespēju noguldīt bankās depozītus. Tas arī būtiski pozitīvi ietekmē mūsu banku sistēmas stabilitāti. Jo naudu nogulda minimums uz pieciem gadiem, un šajā laikā var rēķināties ar kādu biznesa projektu finansēšanu. Bet, ja šī plūsma pārtrūks, baidos, ka daudzi vēlēsies līgumu laušanu pirms termiņa.

Tas nozīmē, ka valsts ļoti riskē, mainot TUA izsniegšanas noteikumus?

Valsts acīmredzot nepamana šo segmentu, domā, ka mūsu izaugsmi kaut kā nodrošinās Eiropas ekonomika. Bet Eiropai šobrīd savas problēmas vairāk rūp nekā mūsējās. Naudu mums deva, Eiropā pieņēma, esam iestājušies elitārā finanšu klubā - eirozonā, mūsu ierēdņi sēž sanāksmēs blakus citu valstu ierēdņiem, bet mēs joprojām dzīvojam ļoti zemu algu zonā, un tā ir liela problēma. Ja Francijā tās pilsoņiem minimālā alga ir ap diviem tūkstošiem eiro (protams, imigranti ir gatavi strādāt arī par mazāku naudu, bet tā ir pelēkā ekonomika, ne par to runa), tad iedomājieties, kā Latvijā cilvēki dzīvotu, ja te alga būtu 2000 eiro! Mūsu politiķi acīmredzot par to nedomā, uz to netiecas. Par to vairāk jārunā un ne tikai baņķieriem, bet arī pārējai sabiedrībai. Vērtēsim, kas mums izdevīgāk - aizvērt robežas visiem iebraucējiem no austrumiem vai gūt no viņiem ienākumus.

Politiķi neprot rēķināt vai tās ir bailes?

Es redzu, ka viņi no kaut kā baidās. No viņu puses taču jau izskanējis, ka desmit tūkstoši TUA saņēmēju - tā jau esot konkrēta armijas vienība. Ja šis skaitlis pareizs, tad no šiem cilvēkiem 60% ir vecmāmiņas, sievasmātes un bērni. Jo TUA tiek formēta ģimenei, nevis vienam atsevišķam ģimenes loceklim. Būtiski ņemt vērā, ka uz rietumiem tiecas cilvēki, kuriem tuvas ir rietumu vērtības, ne jau tie, kas gribētu redzēt lielo vareno Krieviju, kas tur pavadā visu pasauli, kas pats par sevi ir smieklīgi. Man sanāk daudz runāt ar TUA saņēmējiem, viņi saka: jūtam sarūsējušā dzelzs priekškara kustību; jāpērk īpašumi rietumos, jāpārceļas prom no Krievijas. Un tā tas ir - tas, kas notiek Krievijā, ir kaut kāds ārprāts. Ne velti gudrākie, tālredzīgākie cenšas nodrošināt sev iespēju nepieciešamības gadījumā aizbraukt. Es šodien lasīju, ka tur ieviestas jaunas stingras prasības arī tūristiem - iebraucot jādeklarē precīzs pārvietošanās Krievijā maršruts. Gluži kā padomju laikos!

Ja tagad ar likumu ierobežo Krievijas pilsoņu iespējas, mēs faktiski paši ar to darām labu kaimiņvalsts režīmam. Sanāk, ka ar savu rīcību spiežam cilvēkus pieņemt esošā prezidenta darbību, pat ja viņi tam nepiekrīt.

Vai emigrēt uz Spāniju, ko sarunas sākumā pieminējāt. Kā mēs varētu konkurēt ar Spāniju?

Galvenokārt ar to, ka nemainām spēles noteikumus. To, ka pacēla cenu TUA saņemšanai... nu labi, cilvēki, kas pērk nekustamos īpašumus, to vēl var pieciest. Aktīviem uzņēmējiem nav kritiski - 150, 200 vai 250 tūkstoši. Latvijas priekšrocība ir mazais attālums līdz Krievijai atšķirībā no pieminētās Spānijas. Ļoti būtiski arī tas, ka nav saziņas problēmu - jebkurā veikalā pārdevējs prot arī krievu valodu. Uzņēmēju bērni, protams, runā arī angliski, paši - ne visi, kur nu vēl gados vecākie ģimenes locekļi - mātes, sievasmātes. Līdz ar to Spānijā viņiem grūtāk - «tu man - es tev» līmenī spāņu valodu vēl var apgūt, bet, lai apgūtu saziņai ar inteliģentiem cilvēkiem nepieciešamajā līmenī, ļoti ilgam laikam jāpaiet. Jo vairāk tāpēc, ka valoda sarežģīta.

Kultūrvide Latvijā ir konkurētspējīga? Bieži dzirdētas bažas, ka Jūrmalā vairs nebūs labi zināmo Krievijas festivālu. Tam ir nozīme?

Manā skatījumā tam nav nekādas nozīmes. Es nesen par šo tēmu diskutēju ar vienu Baltkrievijas pilsoni. Viņš nez kāpēc bija iedomājies - ja aizbrauc tādi lieli pasākumi kā Jaunais vilnis, tad strauji kritīsies pieprasījums pēc mūsu nekustamajiem īpašumiem. Bet tās ir absolūti nesaistītas lietas! Es, piemēram, saviem draugiem vienmēr iesaku pirkt īpašumus nevis Jūrmalas centrālajā daļā, bet attālāk no Dzintaru koncertzāles. Jo vasarā tās tuvumā nebija iespējams mierīgi dzīvot lielā trokšņa un milzīgās cilvēku masas dēļ - tā ir laba biznesam, bet ne atpūtai.

Jā, Jaunais vilnis deva mums papildu reklāmu. Bija cilvēki, kas, pirmo reizi atbraucot, uz emocionālā viļņa lēma par īpašumu iegādi, bet tādu bija samērā maz. Vairums uzņēmēju īpašumus pērk ne jau karnevāla atmosfēras ietekmēti, bet gan rūpīgi pārdomājot savus ieguldījumus. Viņiem būtisks komforts, vide, arī kultūrvide, taču ne tādā nozīmē, lai pa tuvējām ielām noteikti staigātu Alla Pugačova vai būtu dzirdama viņas balss. Daudziem Operas nama apmeklējums šķiet daudz pievilcīgāks. Varbūt šķiet dīvaini, bet Krievijas uzņēmēji šobrīd drīzāk izvēlas vietas, kur nav jau priekšā viņu kaimiņi. Lai var atpūsties no tās vides, kurā viņi šobrīd atrodas. Tas ir kā izslēgt televizoru, kas nomocījis ar savu saturu, kā tas šobrīd ir Krievijā. Aizbraukt un atpūsties, ne tikai fiziski, bet arī morāli, no tā ārprāta, ko viņi tur redz. Līdz ar to tas, vai te notiek lielie pasākumi vai ne, investoru interesi neietekmē. Nu nebūs vieni pasākumi, būs citi. Tie paši mūziķi tāpat šurp brauks un uzstāsies, jo tā ir iespēja nopelnīt honorārus stabilā valūtā eiro, nevis Krievijas rubļos. Domājat, ka viņi raujas uz Sočiem pelnīt Krievijas rubļus?

Starp cilvēkiem, kas pērk Latvijā īpašumus, tiecas, ja ne pavisam, tad vismaz daļēji pārcelties uz dzīvi rietumos, ir arī mākslinieki?

Ir, kaut arī ne ļoti daudz. Daži pirka īpašumus, jo tas skaitās moderni. Dažiem dzīvokļi ir dāvāti vai pārdoti par ļoti simbolisku cenu, lai piesaistītu citus klientus. Tas tāds mārketinga gājiens, lai varētu teikt: lūk, šajā namā dzīvo Pugačova, lūk, šajā - vēl kāda slavenība! Bet, protams, ir arī tādi, kas reāli nopērk, apzinoties vēlmi dzīvot tieši Latvijā. Piemēram, slavenais teātra un kino aktieris Emanuils Vitorgans. Ļoti inteliģents cilvēks. Viņa sieva ir jūrmaliete, pirms vairākiem gadiem viņi nopirka īpašumu Jūrmalā un pavada Latvijā lielu daļu brīvā laika. Uz dzīvi Latvijā pārcēlusies bijusī Krievijas portāla Lenta.ru galvenā redaktore Gaļina Timčenko, kas Kremļa spiediena dēļ bija spiesta aiziet no Lenta.ru un tagad izveidojusi Latvijā bāzētu jaunu krievvalodīgu ziņu mediju Meduza. Viņai ir termiņuzturēšanās atļauja. Ko tad mēs tagad tādus cilvēkus prom dzīsim?! Tas taču būtu nepareizi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?