Otrās kārtas dalībniekiem nu ar Hipotēku bankas darbinieku palīdzību četru nedēļu laikā jāsagatavo detalizēts biznesa plāns, lai piedalītos finālā un izcīnītu kārotās naudas balvas un biznesa padomdevēja atbalstu, kas būs labs atspaids, sākot savu biznesu.
Biznesu sāk studiju gados
Pirmās kārtas projektu iesniedzēju vidū dominē rīdzinieki, augstskolu studenti un nesen augstskolu beigušie jaunieši, skaidro Lec biznesā! projekta vadītāja Zane Štālberga. Savukārt labāko biznesa ideju autoru vidū noteicošs pārsvars ir jauniešiem ar bakalaura grādu.
Daudzi bakalauri paralēli mācībām jau kaut kur strādā, nereti vienkāršus darbus apkalpojošā sfērā, ko sākuši jau studiju laikos. Šis konkurss viņiem ir mēģinājums, sākot savu biznesu, ko mainīt. Pamudinoša šajā gadījumā ir vēlme strādāt patstāvīgi, kā arī uzlabot savu materiālo stāvokli.
Pēc Štālbergas vērtējuma interesenta esot pieteicēju vecuma struktūra - saprotams, maz ir 18-19 gadu vecu jauniešu, taču salīdzinoši maz ir cilvēku ap 30 gadiem, izteiktāk dominē jauni censoņi vecumā no 24 līdz 26 gadiem. Vidējais pieteicēju vecums ir 24,3 gadi. Nedaudz vairāk nekā puse no pieteicējiem ir jaunieši.
Salīdzinot ar pērnā gada konkursu, mazāk pārstāvēti Latvijas reģioni - tikai 29% no iesniegtajiem projektiem bija plānots īstenot ārpus Rīgas, kaut gan daudzu studentu - biznesa ideju autoru - deklarētā dzīvesvieta nav Rīga.
Nākas secināt, ka biznesa aktivitāte arvien vairāk un vairāk pārvietojas galvaspilsētas virzienā un, lai gan augstskolas ir arī citās Latvijas pilsētās, patstāvīgu mazo biznesu jauniešiem tur, visticamāk, ierobežoto tirgus iespēju dēļ, sākt ir daudz grūtāk.
Idejas par ēdināšanas biznesu sarūk
Iesniegtajās biznesa idejās dominē uzņēmumi, kuru izvēlētais profils ir pakalpojumi un ražošana. Salīdzinoši mazāk ir tirdzniecības un ēdināšanas uzņēmumu. Arī būtiskais ražošanas ideju īpatsvars ir šī gada īpatnība, konstatē Štālberga.
No otrajai kārtai atlasītajiem projektiem ražošanas un mājražošanas jomu pārstāv 42%, pakalpojumus - 44%, tirdzniecību - 8%, sabiedrisko ēdināšanu - 6%.
Vidējais finansējuma apjoms, kas pieteicējam nepieciešams biznesa īstenošanai, ir nedaudz virs 11 tūkstošiem latu.
Daudzos gadījumos biznesa ideja ir saistīta ar jaunā cilvēka vaļasprieku. Jaunietēm tie ir mēģinājumi attīstīt skaistumkopšanas vai šūšanas biznesu, jauniešiem - ar interesējošiem sporta veidiem. Ir plāni dārgus nišas produktus aizstāt ar līdzīgas kvalitātes, bet jau daudz zemākas cenas ražojumiem, kas būtu vairāk pa kabatai mūsu patērētājiem un spētu izkonkurēt pazīstamu zīmolu lietas.
Lai gan salīdzinoši maz, bet ir arī atsevišķi biznesa ideju pieteikumi, kas nākuši no augsto tehnoloģiju jomas, piemēram, saistībā ar jaunu materiālu ražošanu, skaidro Štālberga. Ir arī uz eksportu orientētas ražošanas projekti, bet to skaits ir neliels.
Jāpiebilst, ka 11% no iesniedzējiem un 16% no otrās kārtas dalībniekiem ir maģistra grāds.
Tai pašā laikā ir daudz vienkāršu produktu ražošanas pieteikumu, kam nepieciešams tikai neliels ieguldījums, un nojaušams, ka jaunais censonis šim solim jau ilgi gatavojies.
Štālberga norāda: analizējot pieteikumus, rodas iespaids, ka sarūk kafejnīcu u. c. ēstuvju bizness, jo pērn šajā jomā pieteikumu skaits bija lielāks, kaut gan arī šogad esot atsevišķi interesanti specializētu ēdināšanas pakalpojumu piedāvājumi.
Savukārt pakalpojumu sfērā ir visdažādāko projektu sajaukums. Ir dažādu specifisku jomu interneta resursu biznesa ideju pieteikumi, projekti, kas saistīti ar skaistumkopšanu un dažādiem sadzīviskiem pakalpojumiem.
Nemet plinti krūmos!
Biznesa pieteikumus vērtēja viens bankas nodaļas, kuras darbības vietā tiks īstenots projekts, un viens centrālā biroja pārstāvis. Ideju konkurence ir pietiekama, un ne visi projekti, kas nav iekļuvuši otrajā kārtā, ir zemē metami un neīstenojami. Turklāt bija arī darbi, kas atsūtīti pēc pieteikšanās termiņa beigām.
Iespējams, biznesa ideja nav bijusi slikta, taču tā ir nepietiekami pamatota, jo ne vienmēr darītājs ir gana labs sava iecerētā pamatotājs rakstveidā un domu labāk varētu izklāstīt sarunā ar Starta programmas konsultantu, skaidro Štālberga.
Katrs projekts tiek vērtēts individuāli. Daudziem biznesa ideju autoriem, kas neiekļuva otrajā kārtā, iesaka nezaudēt cerību un vērsties attiecīgajā Hipotēku bankas nodaļā, un ar bankas speciālistu palīdzību strādāt pie savas biznesa idejas attīstīšanas, lai varētu sagatavot biznesa plānu un saņemt kredītu Starta programmas ietvaros.
Hipotēku bankas - ar Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu - īstenotā valsts atbalsta programma biznesa sācējiem jeb Starta programma piedāvā gan finansējumu biznesa idejas īstenošanai, grantus biznesa sākšanai un aizdevuma dzēšanai, gan arī bezmaksas mācības uzņēmējdarbībai nepieciešamo zināšanu iegūšanai. Pēdējo kā ļoti pozitīvu novērtējuši daudzi pagājušā gada Lec biznesā! konkursa dalībnieki.
Jāatgādina, ka konkurss notiek jau otro gadu. Tā uzvarētāji tiks paziņoti nākamā gada 24. janvārī, un piecu labāko biznesa plānu autori saņems naudas balvas 1000 latu apmērā, nākamie pieci - 500 latu apmērā.