Nu piedāvājums beidzot ķerties pie nulles deklarāciju ieviešanas atkal kļuvis aktuāls - Finanšu ministrija, kas sākotnēji ēnu ekonomikas apkarošanas plānā bija piedāvājusi sākumdeklarēšanu un daļēju nodokļu amnestiju ieviest no 2012. gada, tagad nonākusi pie secinājuma, ka to ir iespējams izdarīt maķenīt ātrāk. Proti, no 2011. gada 1. jūlija.
Protams, vēlamāk būtu, lai sākumdeklarēšana tiktu ieviesta jau no nākamā gada sākuma, tomēr apvienības Par labu Latviju! (PLL) sarosīšanās, negaidīti kļūstot par dedzīgiem ātrākas nulles deklarāciju ieviešanas «karsējiem», dara piesardzīgu.
Šai apvienībā esošās Tautas partijas biedrs Kārlis Leiškalns divus gadus vadīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un aktīvi nodarbojās ar priekšlikumu iesniegšanu Fizisko personu sākumdeklarēšanas likumam. Kaut kādu iemeslu dēļ viss šis process pirms pāris gadiem beidzās ar to, ka likumprojekts pēc tā pieņemšanas otrajā lasījumā pazuda no komisijas darba kārtības un tā arī nestājās spēkā. Vēl gluži nesen daži Saeimas deputāti pauda, ka tā noticis, jo likumprojekts «bezcerīgi sačakarēts» un «padarīts bezjēdzīgs». Loģiskākais risinājums, viņuprāt, būtu izstrādāt jaunu likumprojektu.
Tāpat iemesls būt modriem saistībā ar entuziasmu sākumdeklarēšanas sakarā ir šīs politiskās apvienības ieteikums definēt to, kurām iedzīvotāju grupām ir jāiesniedz sākumdeklarācija. Šobrīd, kad ledus saistībā ar sākumdeklarēšanas ieviešanu ir sakustējies, diez vai ir nepieciešams izvērst vaimanāšanu, ka nulles deklarāciju iesniegšana būs milzu apgrūtinājums, radīs iedzīvotājiem neērtības un tamlīdzīgi. Sākumdeklarēšanai ir jēga tikai tad, ja tiek aptverts maksimāli plašs iedzīvotāju loks. Pretējā gadījumā arī pēc sākumdeklarāciju ieviešanas tiks izmantotas iespējas aizbildināties ar aizsaulē aizgājušu turīgu vecmāmiņu, kura it kā aizmirsusi nodeklarēt sev piederošas gleznas vai bankas kontu Šveicē.
Protams, liekas neērtības iedzīvotājiem sagādāt nevajadzētu, bet sākumdeklarāciju iesniedzēju dzīvi var atvieglot, kaut vai neprasot viņiem iesniegt ziņas, kas jau ir dažādu valsts institūciju rīcībā. Transportlīdzekļi taču tiek reģistrēti Ceļu satiksmes drošības direkcijā, nekustamie īpašumi - zemesgrāmatā, kapitālsabiedrības - Uzņēmumu reģistrā. Nu jau kādu laiku Latvijā darbojas arī Kredītu reģistrs un ir jāmaksā kapitāla ienākuma nodoklis par ienākumiem no banku depozītiem.
Vienreizēja citu īpašumu deklarēšana lielas galvassāpes iedzīvotājiem, visticamāk, nesagādās.