Diskusijas ap ilggadējā zoodārza iemītnieka leduslāča Romeo likteni spilgti ilustrē situāciju, kādā nonācis Rīgas zoodārzs, kas šogad oktobrī gatavojas atzīmēt simtgadi. Rekomendācijas un priekšstati dzīvnieku turēšanai nebrīvē XXI gadsimtā strauji mainījušies, uzsverot, ka dzīvniekiem jānodrošina plašākas teritorijas, daudzveidīgas rotaļāšanās iespējas, nekā bija pieņemts pagājušajā gadsimtā, turklāt zoodārzā jāveido apstākļi, kas būtu maksimāli pietuvināti brīvdabas videi. Savukārt dzīvnieku mītņu pārbūvēšana prasa īsā laikā veikt ievērojamus finansiālos ieguldījumus, kādu Rīgas Zooloģiskā dārza rīcībā nav.
«Mūsu zoodārzs ir Eiropas Zoodārzu un akvāriju asociācijas EAZA (European Association of Zoos and Aquaria) dalībnieks. Tas nozīmē, ka mums jāievēro mūsdienīgiem Eiropas priekšstatiem atbilstoši uzstādījumi un ieteikumi dzīvnieku labturībā un jāizpilda šīs asociācijas biedru minimālie standarti. Turklāt, sākot no šī gada, izsludināta zoodārzu akreditācija, kura ātrāk vai vēlāk tiks veikta arī pie mums,» izklāsta Rolands Greiziņš.
Rīgas Zooloģiskā dārza Informācijas daļas vadītājs Māris Lielkalns stāsta, savulaik tika uzskatīts, ka dzīvnieks var atrasties betonētā iežogojumā, kur iemītniekam pat nebija iespējams ne uz mirkli paslēpties no ziņkārīgo apmeklētāju skatieniem, bet tagad tiek uzskatīts, ka tādi turēšanas apstākļi dzīvnieku padara nervozu un rada priekšstatu, ka dzīvnieki zooloģiskajos dārzos vispār nevar justies komfortabli. Tagad viedokļi ir mainījušies, tāpēc arī Rīgas zoodārzā īstenoti daudzi dzīvnieku mītņu modernizēšanas projekti, uzsver Lielkalns un piebilst - to, ka dzīvnieki zoodārzā jūtas labi, pierāda gan iemītnieku ievērojamais dzīves ilgums, gan arī plašais pēcnācēju pulks, kas nāk pasaulē dzīvniekiem. Ceturtā daļa zoodārzā mītošo sugu rada pēcnācējus.
Rolands Greiziņš norāda, ka finansējumu zoodārzs gūst no vairākiem avotiem. «Mūsu budžets šogad sastāv no trim daļām. Rīgas domes piešķirtais finansējums ir 679 tūkstoši latu, bet paši no zoodārza apmeklētāju biļetes esam plānojuši nopelnīt vēl 700 000 latu. Pagājušajā gadā ar biļetēm nopelnījām 865 000 latu,» izklāsta valdes priekšsēdētājs un piekrīt, ka summa nav maza, tomēr nepietiekama, lai vienlaikus veiktu daudzus rekonstrukcijas projektus. Rīgas domē Dienu informēja, ka šogad budžeta palielinājums zoodārzam nav plānots. Zoodārzs cer arī uz valsts atbalstu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Kristīne Barševska apstiprināja, ka arī šogad Rīgas Zooloģiskajam dārzam piešķirts finansējums apjomā nedaudz virs 163 000 latu. Lai uzlabotu savu finansiālo situāciju, zoodārzā tiek īstenotas dažādas akcijas. Māris Lielkalns kā veiksmīgu vērtē sadarbībā ar Narvesen veikto akciju, kas tika organizēta ar mērķi atbalstīt Rīgas Zooloģiskā dārza Āfrikas savannas ekspozīcijas dzīvniekus, šīs akcijas laikā tika saziedoti 15 008,59 lati. «Tomēr īstenot miljonus vērtus projektus kā, piemēram, Rostokas zooloģiskais dārzs, mēs nevaram atļauties, jo, ja veiksim vienu finansiāli ietilpīgu projektu, nepadarīti paliks dažādi sīkie ikdienas darbi, kas jāveic infrastruktūras uzlabošanai,» skumji saka Rolands Greiziņš.
Rīgas Zooloģisko dārzu finansiāli atbalsta arī daudzi uzņēmumi un privātpersonas. Māris Lielkalns norāda, ka būtu labi, ja pieaugtu apmeklētāju skaits, bet viņš arī atzīst, ka Latvijā un Rīgā iedzīvotāju ir tik, cik ir, tāpēc nevar cerēt uz tik lielu apmeklētāju skaitu, kā ir zoodārziem pasaules daudzmiljonu metropolēs. «Ļoti priecē tas, ka pēdējā laikā Zooloģisko dārzu apmeklē ārvalstu ceļotāji, īpaši no Lietuvas un Igaunijas. Ziemā ieradās daudz ceļotāju no Krievijas, tāpat arī no Skandināvijas valstīm,» teic Māris Lielkalns un piebilst, ka zoodārzu apmeklē vidēji 250-300 tūkstoši apmeklētāju gadā. Lai īstenotu izglītojošo funkciju, zoodārzs īsteno dažādas mācību programmas skolēniem.