Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Leģionāru piemiņas gājienu labprāt liegtu

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Igors Vārpa
I
Ar Vācijas kapitulāciju 1945. gada 8. maijā beidzās Otrais pasaules karš Eiropas kontinentā. 15. latviešu ieroču SS grenadieru divīzijas karavīru vienības bija izkliedētas pa visu Rietumu sabiedroto okupēto Vācijas teritoriju. Lielākā daļa karavīru bija padevušies gūstā slēgtās vienībās un nokļuvuši angļu, amerikāņu un franču karagūstekņu nometnēs. Rietumu sabiedroto gūstā nokļuva aptuveni 25 000-30 000 latviešu militārpersonu. Lai atbrīvotu latviešu karavīrus no “nacisma zīmoga”, bēgļu pārstāvjiem Latvijas Sarkanā Krusta vadībā vajadzēja pierādīt un pārliecināt militārās un civiliestādes, ka Latviešu leģions nebija ne SS, ne brīvprātīgas vienības. Pareizu secinājumu par latviešu leģiona būtību visātrāk izdarīja angļu augstākā vadība. Lielbritānijas Ārlietu ministrija bija pieņēmusi principiālu lēmumu, ka “latviešu leģiona karavīri nav uzskatāmi par kolaborantiem, izņemot gadījumus, kad ir pierādīts, ka viņu dienests bijis brīvprātīgs”. Viņus visus, izņemot Baltijas vāciešus, bez individuālās pārbaudes atbrīvoja no gūsta, un viņiem piešķīra pārvietoto personu statūtu. Daudz grūtāka bija latviešu karavīru atbrīvošana no amerikāņu gūsta. Tikai 1946. gada augustā latviešu kara gūstekņi ieguva tiesības uz visu to aprūpi un apgādi, kas pienācās visām Apvienoto Nāciju pārvietotajām personām. Amerikāņu zonā Nirnbergā no 1945. gada 20. novembra līdz 1946. gada 1. oktobrim tiesāja galvenos nacistiskos kara noziedzniekus. Nirnbergas tiesas procesā Starptautisko Kara Tribunālu pārstāvēja ASV, Anglijas, Francijas un Padomju Savienības vairāki desmiti lielākoties augsti kvalificētu juristu. SS organizācija tika pasludināta par noziedzīgu visā tās sastāvā. Tribunāla nobeiguma dokumenti tomēr norādīja, ka “tas attiecas uz personām, kuras bija oficiāli uzņemtas SS sastāvā, un kas, piederēdamas pie šīs organizācijas, personīgi piedalījušās noziegumu pastrādāšanā, bet tas neattiecas uz tām personām, kuras valsts orgāni bija iesaistījuši SS organizācijā, tādā veidā, ka tām nebija izvēles iespējas, kā arī uz personām, kuras nav piedalījušās noziegumos”. («Нюрнбергский процесс» 1961, VII sējums, 427. lpp.). Augstākās militārās iestādes atzina, ka tā sauktais “Latviešu brīvprātīgo SS leģions” ir veidots pretrunā ar visiem starptautiskiem likumiem, kas aizliedz kādas okupētas valsts vietējo iedzīvotāju mobilizāciju, ka leģions ir vācu okupācijas varas patvarīgi radīta vienība, kurā dienēja nevis brīvprātīgie, bet gan ar pavēli mobilizētie latvieši. Mūsdienu Krievijas propaganda un tai piebiedrojušies Latvijā PCTVL paspārnē izperētie neostaļinisti histēriski apsaukā Latviešu leģiona karavīrus par “nacistiem”, “esesiešiem”, “ebreju šāvējiem” un citos melīgos apzīmējumos, apsūdzot viņus “noziegumos pret cilvēci”. Šādus apvainojumus neatļāvās pat padomju propaganda PSRS ziedu laikos! Atcerēsimies, ka Latvijā pirmo reizi Latviešu leģiona piemiņas dienu netraucēti, publiski atzīmēja 1990. gadā, kad Latvija vēl bija sociālistiska padomju republika, respektīvi Padomju Savienības sastāvdaļa. Pretīgs bija skats pagājušā gadā, kad daži desmiti sirmie, dzīvi vēl palikušie bijušie latviešu leģionāri, 16. martā devās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, viņus suniski aprēja dažādie vietējie un arī no ārvalstīm iebraukušie neostaļinisti, kurus vadīja bijusī Interfrontes plintniece un Latvijas valstiskuma pretiniece Tatjana Ždanoka, tagad jau Eiroparlamenta deputāte! Var tikai izteikt savu nicinājumu un nožēlot, ka šo aktīvo huligānu vidū atradās arī vairāki toreizējie Rīgas domes deputāti. Atliek cerēt, ka šogad Rīgas dome nepieļaus 16. martā pie latviešu svētās vietas – Brīvības pieminekļa- neostaļinistu huligānu ārdīšanos!
jautājums
j
Tad jau Latvijai naidīgi elementi, draudot ar vardarbību, var panākt arī 18. novembra pasākumu atcelšanu?
Dr.xy
D
Ir jaaizliedz 9.maija pretvalstiskas orgijas.
Dr.xy
D
Musu nacionalo varonu gajienam ir janotiek!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Kas notika citus gadus?

16. martā tiek pieminēts latviešu leģions, ko nacistiskās Vācijas režīms izveidoja cīņai pret padomju karaspēku. Pirmie oficiāli atļautie leģionāru piemiņas pasākumi notika 1991. gadā. Vēlāk tajos piedalījās Valsts prezidents Guntis Ulmanis, deputāti, ministri. Ārvalstu mediju lielās intereses dēļ kopš 1998. gada politiķu līdzdalība šajos pasākumos gājusi mazumā. 2001. gadā leģionāru organizācijas vienojās gājienu pie Brīvības pieminekļa nerīkot, lai neapdraudētu Latvijas iestāšanos NATO. Tomēr 2002. gadā pasākumus sāka pieteikt nacionālradikāļi. Paši leģionāri atzina, ka diena ir kļuvusi pārāk politizēta. 2005.gadā Kluba 415 gājienam ceļu pie Laimas pulksteņa aizšķērsoja strīpainos cietumnieku tērpos saģērbušies pretinieki, protestējot pret «fašisma atdzimšanu». 2006. gadā pasākumus neatļāva un pieminekļa apkārtni nožogoja. 2007. gadā notika gan Nacionālās spēka savienības gājiens, gan «antifašistu» mītiņš pie Kolonādes kioska. Pateicoties milzīgam skaitam policistu, fiziska saķeršanās nenotika. Salīdzinoši mierīgi pasākumi aizritēja 2008. gadā, bet pērn tie visi aizliegti, taču, neraugoties uz to, ziedu nolikšana notika.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?