Eksperti norāda, ka uzmanība jāvērš uz kopējo studiju intensitāti, ieskaitot studentu patstāvīgo darbu un atgriezenisko saiti no pasniedzējiem, kas esot būtiska problēma. Tas ir apburtais loks - studenti veltī nepietiekami daudz laika studiju procesam, lai nopelnītu naudu studijām, uzskata Latvijas Studentu apvienība.
Diena jau rakstīja, ka dažās specialitātēs, piemēram, franču un spāņu valodas vai sinoloģijas 1. kursa studentiem, studiju slodze ir aptuveni divas lekcijas dienā. Vismazāk lekciju no apskatītajiem bija LU HZF. Universitātes prorektors Juris Krūmiņš uzskata, ka HZF lekciju skaita salīdzināšana ar Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas programmu, kurā ir vidēji trīs četras lekcijas dienā, esot nevietā, jo minimālais ilgums, lai iegūtu medicīnisko izglītību, ir seši gadi jeb 5500 kontaktstundu.
«Laikrakstā Diena sniegtā informācija par Franču filoloģijas bakalaura studiju programmas piedāvājumu 1. kursa 1. semestrī bez pārskata par programmu kopumā, t. i., bez konteksta, neļauj veikt secinājumus par studijām šajā programmā,» pēc publikācijas Dienai rakstīja HZF Ģermānistikas un romānistikas nodaļa. Tiek norādīts, ka franču un spāņu moduļa lekciju saraksts patlaban sastāv tikai no diviem priekšmetiem, abām valodām, lai pēcāk studenti būtu gatavi apgūt teoriju un praksi specializācijas valodās. Šīs fakultātes programmu specifika esot objektīvais iemesls, kāpēc līdz 1. septembrim nav izdevies noslēgt līgumus ar ārvalstu docētajiem. Studenti par vēlākajos semestra mēnešos gaidāmo lekciju sablīvējumu esot informēti, norāda fakultātes dekāne. Pirms nedēļas Dienas sastaptie HZF studenti par to gan nebija dzirdējuši.
Dienai pagaidām no LU vadības neizdevās noskaidrot, kāds ir iemesls mazajam lekciju skaitam LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) Latviešu valodas un literatūras skolotāju programmā, jo par to informēja kāds students piektdienas pēcpusdienā. Šīs programmas 2. kursa studentiem nedēļā ir septiņas lekcijas, un viņu studiju nedēļa ilgst trīs dienas. Otrā kursa studente Anna Kronberga (pie Dienas pirmais vērsās cits students) ar mazo lekciju skaitu nav neapmierināta. Aptuveni pirmās trīs mācību nedēļas šajā semestrī Annai bijusi viena lekcija nedēļā. Tas esot ļāvis veltīt vairāk laika C izvēles kursiem. Studente norāda, ka situāciju izprot, jo iemesls, kāpēc ir tik maz lekciju semestra sākumā, visdrīzāk esot akreditācijas veikšana.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra stāsta, ka būtiskāka problēma ir nepietiekama vispārējā studiju procesa intensitāte. Problēmas iezīmējas arī Dienas aptaujāto studentu atbildēs, kuri stāstīja, ka ārpus lekcijām slodze nav pārāk liela. Par to ir atbildīgi gan studiju procesa organizatori, gan akadēmiskais personāls, gan arī paši studenti, uz kuru sirdsapziņas paliek individuālais darbs. Tomēr pēdējā no atbildīgajām pusēm - studenti - atrodas atkarīgā stāvoklī, tāpēc lielākā atbildība par studiju procesu gulstas uz organizatoru pleciem, uzskata J. Vētra.
Uz šo problēmu norāda arī Iespējamās misijas programmas attīstības vadītāja Zane Oliņa. «Nav normāli, ja vienīgā reize, kad students mācās, ir pirms sesijas. Uz vienu lekciju studentam pastāvīgi ir jāstrādā vismaz reizes trīs,» viņa pauž. Z. Oliņa uzskata, ka ir jāmainās gan pasniedzēju, gan studentu uzvedībai. Studenta motivēšana patstāvīgam darbam ir pasniedzēja rokās.
* Kļūdas labojums. 28. septembra publikācijā Likums atļauj, nauda - liedz norādīts, ka LU HZF Āzijas studiju sinoloģijas modulim ir deviņas lekcijas. Pareizais lekciju skaits ir 10. Pilnais fakultātes nosaukums ir Humanitāro zinātņu fakultāte.