Tiesa, zaļo zemnieku aizdevējiem galdā liktie priekšlikumi, kur meklēt tālākai budžeta konsolidācijai nepieciešamo naudu, bija visai maz. Starptautiskie aizdevēji, kuri komunikācijā ar žurnālistiem parasti ir diplomātiski, sarunu ar ZZS raksturoja kā konstruktīvu, uzteicot ZZS prezentāciju, kas esot bijusi «ļoti laba un detalizēta». Vienlaikus aizdevēji paslavēja valdību par valsts progresu ceļā uz ilgtspējīgu izaugsmi.
Pensijas un subsīdijas
Tikšanos ar ZZS līderiem, pēc neoficiālas informācijas, iniciēja paši aizdevēji, lai dzirdētu valdības sarunās ar aizdevējiem mazāk pārstāvētās ZZS argumentus jautājumos, kur tās un koalīcijas partneres apvienības Vienotība nostāja nesakrīt. Pamatā viedokļu atšķirības ir valsts budžeta un strukturālo reformu jautājumos. Vienotības politiķi norāda, ka tādās ZZS pārvaldītajās daudz resursu prasošajās jomās kā izglītība un labklājība nepieciešamas kardinālākas reformas, uz ko mudinājuši arī aizdevēji. Izglītībā reformas jau ir notikušas un ir plānotas arī turpmāk - aizdevējiem sacīto atstāsta ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
ZZS skaidri likusi noprast, ka nepiekritīs mazināt pensijas vai to piemaksas, jo tās kopā daudziem pensionāriem ir zem valstī noteiktā iztikas minimuma, teica A. Brigmanis: «Teicām, vidējā pensija ir 183 lati, ko par to var atļauties un ka šāda pensija nav nedz nedēļā, nedz dienā, bet mēnesī.» Tas, kā var noprast, uzsvērts tāpēc, lai nebūtu pārpratumu, kā tas pērn, apmeklējot latvāņu lauku Siguldā, gadījās Pasaules Bankas vadītājam Robertam Zēlikam, kurš pavaicāja, vai 100 latu, ko saņem latvāņu iznīcināšanā iesaistītie «simtlatnieki», ir atalgojums dienā.
Līdztekus pensijām ZZS ieskatā vairs nav mazināmas arī nacionālās subsīdijas zemniekiem - ja «griezīs» atlikušos sešus miljonus latu, Latvija lauksaimnieku atbalsta ziņā no pašreizējās pirmspēdējās vietas ES noslīdēs uz pēdējo, noteica Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Pāris priekšlikumu
Vaicāts par ZZS aizdevējiem izteiktajiem priekšlikumiem, kā konsolidēt 2012. gada budžetu, kas saskaņā ar pašreizējām Finanšu ministrijas (FM) aplēsēm būs jākonsolidē 130-150 miljonu latu apmērā, A. Lembergs minēja pāris virzienu. Pirmais ir efektīvāka valstij piederošo zemju un citu nekustamo īpašumu apsaimniekošana, ko par vērā ņemamu ieteikumu atzinis arī premjers, teica A. Lembergs. Arī aizdevēji no valdības sagaidot rīcības plānu, kā efektīvāk apsaimniekot nekustamo īpašumu. Otrs: valsts nedrīkst palielināt savus pamatbudžeta izdevumus, kā, piemēram, šogad, paaugstinot tēriņus par precēm un pakalpojumiem, arī komandējumiem. Nedrīkst arī palielināt tēriņus, palielinot valsts funkcijas, teica A. Lembergs.
Vaicāts, vai šie pasākumi nodrošinās konsolidējamo summu, A. Brigmanis teica, ka sarunā ar aizdevējiem nav skarts jautājums par ēnu ekonomiku. Tur, kā zināms, ZZS līdz šim nereti mudinājusi valdību meklēt vairāk konsolidācijas naudas, iedarbinot efektīvākus pasākumus. Aizdevēji gan ir skeptiski, jo, viņuprāt, īstermiņā efekts no cīņas ar ēnu ekonomiku nebūs būtisks. Vēl sarunā nav runāts par tālāku nekustamā īpašuma nodokļa celšanu. «Ir jau lietas, ko valdība piedāvā, kas ir atbalstāmas. Vai salasīsies? Strādāsim! (..) Tas ir mūsu pašu rokās - šīs lietas risināt, [ne aizdevēju],» noteica A. Brigmanis. ZZS līderi nepiekrīt aizdevēju prasītajam 2012. gada budžeta deficīta apmēram - 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IK); tam jābūt ne mazākam par 2,9% no IK, uz to, kā ziņots, uzstās arī FM.
Iesaka iet tirgos
Pēc sarunas ar aizdevējiem A. Lembergs joprojām uzskata, ka ir iespēja runāt par starptautiskā aizdevuma termiņa pagarinājumu, kur ir būtiski nosacījumi, par ko neesot runāts. Kā ziņots, finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) pēc tikšanās ar aizdevējiem secināja, ka nosacījumi termiņa pagarinājuma gadījumā nebūtu tik izdevīgi, kā pārfinansējot parādu starptautiskajos tirgos. To sarunā ar ZZS līderiem likuši noprast arī aizdevēji, norādot: Latvijai starptautiskajos tirgos būtu samērā viegli aizņemties, jo tās parāds ir zems. ZZS pēc sarunām ir cerīga, ka diskusijās izdosies panākt banku drošības spilvenam rezervēto 600 miljonu latu mazināšanu, daļu naudas novirzot ekonomikas sildīšanai
A. Lembergs, vaicāts, vai pēc pieredzētā šajās sarunās izdotos panākt Latvijai labākus nosacījumus, skaidru atbildi nesniedza. Viņš norādīja, ka nedarītu kā A. Vilks, kurš «met plinti krūmos», pirmdien apņemoties runāt par aizdevuma termiņa pagarinājumu, bet otrdien pēc sarunas ar aizdevējiem mainot pozīciju. ZZS sarunās ar aizdevējiem arī kritizēja FM darbu ar budžetu. Šī nav pirmā reize, kad ZZS vēršas pret FM, ko A. Lembergs nesen nodēvēja par ekonomikas kapraci, pēc tam A. Vilks salīdzināja Ventspils mēru ar «Minhauzenu, muldēšanas čempionu».