Lēnāk brauksi, tālāk tiksi jeb Vecās labās rotaļas

Dalībnieku skaits: neierobežots, sākot no 4-5, bet - jo vairāk, jo jautrāk.
Nepieciešams: bumba, vēlams mīksta un «nesāpīga», bet viegla un labi atlecoša.
Bērni sastājas, cik vien iespējams, ciešā aplī. Viens met gaisā bumbu un nosauc kāda dalībnieka vārdu. Nosauktais ķer bumbu, bet pārējie bēg. Ja izdodas bumbu noķert, pirms tā atsitusies pret zemi, ķērājs ir tiesīgs nosaukt kādu citu dalībnieku, mest bumbu gaisā un bēgt. Un tā jānoķer no jauna nosauktajam. Kad bumba noķerta, bērns sauc «stop!», un pārējiem jāapstājas vietā, kur aizskrējuši. Tas, pie kura ir bumba, izvēlas kādu no dalībniekiem, pie kura ies un novērtē, ar cik soļiem pie viņa aizkļūs. Kad noteiktais soļu skaits sperts, bumbas īpašnieks cenšas trāpīt tam, pie kura aizgājis, tā, lai viņš bumbu nevarētu noķert. Ja neizdodas trāpīt vai arī bumba tiek noķerta, metējam tiek piešķirts «gurķis». Ja trāpa, tad gurķis ir tam, kuram trāpīts. Bērni iepriekš vienojas, līdz kādam gurķu skaitam spēlēs. Zaudē tas, kuram visvairāk gurķu.


Kamēr bumbas īpašnieks skaita soļus un tēmē ar bumbu, pārējiem esot visai garlaicīgi gaidīt.

Dalībnieku skaits: nepāra; vismaz 9.
Visi sastājas pāros pa divi viens aiz otra. Viens, bez pāra, stāv priekšā un sauc: pēdējais pāris šķiras! Tie, kas stāvējuši rindas beigās, katrs pa savu pusi skrien un cenšas nostāties priekšā kā pirmais pāris, bet vadītājs mēģina viņus noķert un aizkavēt nokļūšanu rindas priekšgalā. Ja pāris tomēr nokļūst priekšā, vadītājs vēlreiz sauc pēdējo pāri šķirties un atkārto ķeršanu. Vadītājs ar noķerto nostājas priekšā. Tas, kuru noķer, kļūst par vadītāju. Spēle turpinās, kamēr visi pāri pa vienai reizei šķīrušies.


Jautra, bet pārāk ātri izspēlējama.

Dalībnieku skaits: neierobežots, sākot no 4.
Spēles vadītājs ir pūce, pārējie - putni. Kad vadītājs sauc: diena!, visi skraida, kad iesaucas: nakts!, jāsastingst tādā pozā, kādā sauciena brīdī bijuši. «Pūce» staigā un pēta, vai visi stāv mierīgi un, tiklīdz pamana, ka kāds kustas, to paņem sev līdzi - «nomedī» un nosēdina malā. Tad spēle turpinās, līdz visi «putni» nomedīti. Valdorfa skolas otrklasnieki spēli papildināja ar socializēšanās elementiem: «pūce» dodas pie «putniem» un cenšas viņu pozas padarīt sarežģītākas, veidojot interesantas dzīvās figūras. Ja spēles dalībnieks tiek sasmīdināts vai nespēj vairs noturēt līdzsvaru, viņš tiek nomedīts. Kamēr «pūce» nodarbojas ar figūru veidošanu, «putni» aiz muguras pārbauda viņas modrību un klusītēm pārvietojas.


Jautra spēle, mazliet ir izjokošana, var skriet un iznāk daudz smieties.

Spēles dalībnieki sadala lomas: velns, pārdevējs un krāsas. Pārdevējs, tā, lai velns nedzird, katrai krāsai iedod nosaukumu - zaļa, sarkana utt. Kad tas izdarīts, krāsas sasēžas rindiņā.
Velns nāk un pieklauvē, saucot: Tuk, tuk!
Pārdevējs prasa: Kas tur ir?
Velns atbild: Velns ar asti sit pa krāsu kasti.
Pārdevējs: Ko velns grib?
Velns: Nopirkt krāsu!
Pārdevējs: Kādu krāsu?
Velns nosauc krāsu, bet pārdevējs - cenu. Velns var kaulēties. Kad abi vienojušies, velns sit saujā pārdevējam tik reižu, cik liels cipars nosaukts. Pēc tam izvēlētajai krāsai jāceļas no savas vietas un jābēg, bet velns viņu ķer. Ja noķer, tad velns kļūst par krāsu un krāsa - par velnu, bet, ja krāsai izdodas aizskriet atpakaļ uz savu vietu, tad ķērājs vēlreiz ir velns.
Dalībnieku skaits: vismaz 4.


No spēlētāju grupas tiek izvēlēts viens vadītājs, kurš nostājas ar seju pret sienu, pie koka vai tml. - atkarībā no tā, vai spēle notiek ārā vai telpās. Pārējie telpas otrā galā novelk līniju un nostājas uz tās. Vadītājs skaļi sauc kādu skaitāmpantu vai vienkārši skaita līdz pieci. Tikmēr spēles dalībnieki klusām cenšas maksimāli tālu tikt uz priekšu. Kad vadītājs skaitāmpantu beidzis, viņš pagriežas pret spēlētājiem. Ja ierauga kādu kustamies, nosūta to atpakaļ uz starta līniju. Uzvar tas, kurš pirmais nokļūst līdz sienai pie vadītāja un nākamreiz pats ir vadītājs.
Dalībnieku skaits: vismaz 5.


Spēles pamatā ir pantiņš krievu valodā, bet to var aizstāt ar jebkuru asprātīgu latviešu četrrindi. Spēles dalībnieki sadalās pēc skaita divās vienādās komandās un sastājas divās līnijās viena otrai pretī, cieši sadevušies rokās. Viena komanda sauc vienu dzejoļa rindiņu, otra -nākamo. Tā, kam ir pēdējā rindiņa, izsauc kādu pretējās komandas biedru, un viņam ir jācenšas pārraut pretējās komandas dalībnieku sadoto roku satvērienu. Ja tas izdodas, viņš ņem abus izšķirtos savā komanduā ja ne, pats paliek pretējā komandā. Uzvar tā komanda, kurai izdevies savākt visvairāk dalībnieku.
Dalībnieku skaits: vismaz 10.

Jautrības zeme: Spēles ar draugiem, Kontinents
Šī grāmata ir maģiska recepte pret garlaicību, jo tajā atrodamas daudzas idejas, ko iespējams īstenot, neizdodot naudu. Te ir spēles dažādām gaumēm: atmiņas trenēšanai, dziedāšanai, sacensībām, lietu meklēšanai un atrašanai, skrējienam maisos... Nepieciešams tikai kāds brīvs brīdis un pulks draugu, kuri ir noskaņoti izklaidēties bez mitas.
Bērnu spēles: Spēles svaigā gaisā, Kontinents
Grāmatā apkopots vairāk nekā 30 dažādu spēļu, kas īpaši piemērotas izpriecām zem klajas debess: ūdensbumbas, lakatiņš, karuselis, ķerru skriešanās, trakie lēcieni…


Ziemas spēles, Jumava
Ir daudz dažādu veidu, kā pavadīt laiku ziemā - slēpot, pikoties, slidot -, un šajā grāmatiņā atrodamās spēles palīdzēs bagātināt ziemas priekus un padarīt dienu vēl aizraujošāku! Vai zināji, ka spēle Ledlauzis radniecīga visiem iemīļotajiem Kartupeļiem? Varbūt vēlies uzzināt, kā spēlēs izmantot tradicionālo ziemas ekipējumu ragaviņas, slidas vai slēpes? Tas viss atrodams grāmatā Ziemas spēles!

Gadskārtu grāmata, Madris
Gadskārtu grāmatā atrodama ne tikai pavasara ieražu apcere, dziesmas, rotaļas, spēles, mīklas un joki, bet arī vasaras darbi, prieki un nieki, rudens pārdomas Veļu laikā, maskoto ļaužu izdarības no Mārtiņiem līdz Meteņiem, ziemas zīmes debesīs un zemē, nošu raksti, ornamenti, ticējumi un vēl daudz citu lietu.