To kaismīgi atbalsta Latvijas Pensionāru federācija, arodbiedrības, tirgotāji un pārtikas ražotāji. Savukārt Dienas aptaujātie ekonomisti, kā arī Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji par šādu ideju ir visai skeptiski, norādot, ka valsts budžeta samazinājums būs ievērojams, turklāt nav pārliecības, vai tas ir pats efektīvākais veids, kā palīdzēt cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, jo vislielāko labumu no PVN samazināšanas gūs sabiedrības turīgākā daļa, kuras patērētais pārtikas grozs ir dārgs un ekskluzīvs.
Ceturtā augstākā Eiropā
Latvijā piemērotā PVN likme pārtikai ir ceturtā augstākā Eiropas Savienībā un ir vienāda ar Lietuvas piemēroto likmi - 21%. Tie, kas aizstāv PVN samazinātās likmes piemērošanu pārtikai, to pamato tieši ar palīdzību trūcīgajiem, jo statistika liecina - jo zemāki cilvēka ienākumi, jo proporcionāli vairāk viņš tērē pārtikai.
FM parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne (Vienotība) norāda, ka samazinātajai PVN likmei pārtikai nav viennozīmīgas pozitīvas ietekmes uz nevienlīdzības mazināšanu, tieši pretēji - tā, visticamāk, būtu negatīva. «Lielākie ieguvēji no šī samazinājuma ir tirgotāji, kuri gūst aptuveni 50% labuma, 40% gūst turīgākie iedzīvotāji, bet tikai pavisam neliela daļa jeb 10% no atvieglojuma nonāk mazturīgo cilvēku rīcībā. Turklāt mazāku valsts budžeta ieņēmumu dēļ samazinās arī valsts iespējas risināt sociālās problēmas. Tādējādi kopumā mazāk nodrošinātie iedzīvotāji no PVN samazināšanas ilgtermiņā zaudē daudz vairāk nekā iegūst,» uzskata L. Čigāne.
Apgalvojumu, ka vislielākie ieguvēji būs tirgotāji, par saltiem meliem sauc Latvijas Tirgotāju asociācijas izpilddirektors Henriks Danusēvičs, kurš stāsta, ka ikvienam veikalu tīklam ir izstrādāta metodoloģija, kā noteikt preces cenu bez PVN, un tad iegūtajai cenai tiek pieskaitīts valsts noteiktais nodoklis. Tādējādi H. Danusēvičs apgalvo, ka par tik procentiem, par cik samazināsies PVN likme, samazināsies arī preces cena.
Iegūs arī ārvalstu ražotāji
L. Čigāne arī norāda, ka no samazinātās PVN likmes neiegūs ekonomika kopumā. «PVN likme tiešā veidā neietekmē vietējo ražotāju konkurētspēju, jo ar šo nodokli tiek aplikta gan vietējā, gan ārvalstu produkcija. Daļa no PVN likmes pazemināšanai novirzītajiem līdzekļiem nonāktu vietējiem ražotājiem, tomēr arī ārvalstu ražotāji un lieltirgotāji varētu tādā pašā apjomā nopelnīt uz Latvijas valsts budžeta rēķina. Šeit nevar būt runa par starptautiskās konkurētspējas celšanu, bet gan par gaužām neefektīvu valsts atbalstu vienai nozarei, vienlaikus līdzfinansējot arī ārvalstu pārtikas ražotājus un tirgotājus,» domā FM pārstāve.
Šim viedoklim gan nepiekrīt Latvijas Universitātes ekonomikas profesore Baiba Šavriņa, kura norāda, ka samazinātā PVN likme pārtikai ne tikai nāks par labu patērētājiem, bet arī stimulēs ekonomiku kopumā un dos iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu. «Jo pārtika ir lētāka, jo patērētājiem ir lielākas iespējas izvēlēties kvalitatīvāku un dārgāku preci. Īpaši pozitīvi kvalitātes ziņā tas varētu ietekmēt mazturīgo pārtikas grozu. Ja cilvēki nemaina savus pārtikas patērēšanas paradumus, tad, tai kļūstot lētākai, vairāk līdzekļu paliek pāri citām vajadzībām. No tā iegūst visa ekonomika kopumā, jo katra nopirktā prece vai pakalpojums vairo kopproduktu. Domāju, ka PVN samazinātās likmes ietekmi uz budžetu pilnībā kompensēs lielāks apgrozījums,» prognozē B. Šavriņa.
Izmaksās vienu procentu no IKP
Profesores Šavriņas optimismu par pozitīvo ietekmi uz ekonomiku gan vēlas mazināt Lietuvas Swedbank ekonomists Nerijus Mačulis, kurš uzsver - ja samazināto PVN likmi piemērotu visiem pārtikas produktiem, tad ietekme uz valsts budžetu būtu 1% no IKP, kuru nekādā gadījumā nevarēs kompensēt ar apgrozījuma pieaugumu. «Šāda iniciatīva arī Lietuvā tradicionāli parādās pirms parlamenta vēlēšanām. Politiķi domā - kāpēc nepadarīt pārtiku lētāku? Taču aizmirsta tiek milzīgā negatīvā ietekme uz budžetu. Nedomāju, ka laba ideja ir tikai atsevišķām pārtikas precēm piemērot pazeminātu PVN likmi, jo diskusija, kas ir labāks - zivs vai gaļa, dārzeņi vai maize -, ved strupceļā,» skaidro ekonomists.
Latvijas gadījumā samazinātā PVN izmaksas - 1% no IKP - patlaban būtu 53 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka par tādu summu samazinātos budžetā pieejamie līdzekļi dažādu nozaru vajadzībām, toties lētāk varētu iegādāties ne tikai maizi, bet arī ikrus - un ne tikai trūcīgie, bet arī miljonāri. Šādu pieeju par visai neefektīvu nevienlīdzības mazināšanā uzskata bijusī labklājības ministre, tagadējā Saeimas deputāte Ilze Viņķele (Vienotība), kas norāda - palīdzībai trūcīgākajiem ir jābūt mērķētai tieši uz šo sabiedrības grupu. «PVN samazināšanas pārtikai lielākais trūkums ir tas, ka no tā proporcionāli lielāko labumu gūtu nevis trūcīgākie, bet turīgākie, kuriem tas nemaz nav nepieciešams. Cilvēkiem ar zemiem ienākumiem daudz efektīvāka palīdzība būtu, ja summu, kuru budžets tērēs samazinātajai PVN likmei, izlietotu neapliekamā minuma un atvieglojuma par apgādājamiem paaugstināšanai,» uzskata I. Viņķele.
Arī daudzi ekonomisti regulāri uzsvēruši, ka jebkādas nodokļu izmaiņas jāskata visas nodokļu sistēmas kontekstā un jāsaprot mērķis, kādēļ kāda likme tiek pazemināta vai paaugstināta. Ja PVN likmes samazināšanas pārtikai galvenais mērķis ir palīdzība iedzīvotājiem ar zemiem ieņēmumiem, tad lēmumu pieņēmējiem būtu vērts izvērtēt, vai tieši minētā nodokļa mazināšana dos potenciāli vislielāko efektu vienlīdzīgākas sabiedrības izveidē.
Jāatgādina, ka Saeima lēmumu par uzdevumu Ministru kabinetam līdz šī gada 31. decembrim izvērtēt iespējas samazināt PVN likmi pārtikai pieņēma 19. jūnijā. Saeimas lēmums saistīts ar 13 400 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu Noteikt pazemināto PVN likmi pārtikai.
Valdībai Saeimā jāiesniedz attiecīgi grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā vai arī atzinums par šādas likmes samazinājuma neiespējamību, vienlaikus sniedzot aprēķinu par šāda samazinājuma fiskālo ietekmi uz valsts budžetu. Kolektīvais iesniegums par pazeminātu PVN likmi pārtikai Saeimā iesniegts šī gada martā, norāda Saeimas Preses dienests.