Gāzes tirgus liberalizācija nozīmē infrastruktūras sadali, lai to nepieciešamības gadījumā varētu izmantot arī konkurenti un lai ikviens patērētājs varētu izvēlēties gāzes piegādātāju.
Latvijas gadījumā ar pāriešanu uz brīvo tirgu pagaidām nav steigas, jo līdz 2017. gadam ir spēkā vienošanās par gāzes piegādēm, tāpat liberalizēties situācijā, kad nepastāv alternatīvas gāzes piegādes iespējas, nozīmē esošo pakalpojumu sadārdzināšanos. Atbilstoši līgumiem gāzes tirgus liberalizācija sāksies brīdī, kad šādas iespējas (patiesībā tikai divas - savienojums caur Lietuvu ar Poliju vai Baltijas valstu sašķidrinātās gāzes terminālis) kļūs pieejamas. Šajā brīdī vajadzētu prasties arī Itera, Gazprom un Latvijas gāzei, samazinot cenu līdz konkurētspējīgam līmenim, vienīgi jautājums - no kurienes lai šis līmenis rastos?
Kā Dienai norādīja kāds gāzes nozares eksperts, kurš lūdza neminēt savu vārdu, ir naivi cerēt, ka pēc gāzes tirgus liberalizācijas pakalpojumi kļūs lētāki vai ka Latvija būs ieguvēja no Eiropas Komisijas (EK) konflikta ar Gazprom. «No otras pasaules malas vesta sašķidrināta gāze nekad nebūs lētāka par gāzi no cauruļvadiem. Apgalvot pretējo ir demagoģija,» uzskata eksperts, piebilstot, ka minētais apgalvojums pierādījies tiklab teorētiski, kā praksē.
«Ja kāds vēlas dauzīt iežus, riskējot ar seismisko stabilitāti, tad tā ir politika, nevis bizness. Politikas vārdā cenas var pazemināt, taču brīdī, kad svarīgi kļūs aprēķini, šī nodarbe izrādīsies konkurēt nespējīga,» izklāsta Dienas sarunas biedrs, piebilstot, ka šī iemesla dēļ gāzes tirgus liberalizācija ir monopolistam pat izdevīga.