Ar šo darbu meitenes ieguva 1. vietu, 900 eiro un budžeta vietu RTU rīkotajā skolēnu ZPD konkursā. Kas bija grūtākais ZPD izstrādē? «Atrast mežā baravikas, jo pērn nebija baraviku gads. Klasesbiedri nāca palīgā,» Annija smaida. Viņa stāsta, ka tālāk domā par eksaktajām studijām, tāpēc ļoti iespējams, ka izmantos balvā iegūto budžeta vietu RTU. Bet līdz tam vēl jāstartē Vislatvijas ZPD konferencē. Annijas skolā ZPD tiek uztverti ļoti nopietni, un viņa teic, ka iegūtās iemaņas noteikti palīdzēs arī studiju darbu veidošanā - ar to Annija jau palīdzējusi brāļa draudzenei.
Arī Annijas ķīmijas skolotāja Ilze Ventiņa teic, ka ZPD skolēniem ļauj izkopt pētniecības prasmes un pārbaudīt, kāda joma viņus interesē. Viņa uzsver, ka ZPD kvalitāti iespaido dažādi faktori un sakritības, skolēna ieguldītais darbs un interese, taču pamatu pamats ir veiksmīga skolēna un skolotāja sadarbība - sākot jau no tēmas kopīgas izvēles. «Bet, ja runā par zinātnisko pusi, tad jārēķinās, ka tie tomēr ir skolēni un ZPD būtībā ir mācību metode. Tajā pašā laikā šim darbam tomēr ir arī jāatbilst noteiktiem zinātniskuma kritērijiem. Starp šīm lietām jāmāk nobalansēt.» I. Ventiņa savus skolēnus mudinot gūt prieku no pašas ZPD veidošanas - ja uzķer šo azarta, aizraušanās sajūtu, tad ir arī gandarījums. Tiesa, skola ZPD latiņu cenšas turēt augstu, un tas ir mērķtiecīgi organizēts darbs ar savām tradīcijām.
Rīgas Franču liceja fizikas skolotāja Biruta Šķēle, kuras audzēkņi regulāri ir starp ZPD konkursu līderiem, norāda, ka skolēni ir mērķtiecīgi un aizraujas tad, kad redz, ka ZPD izstrādei ir jēga, ka tas ir nopietni, nevis ķeksītim. Te būtisks ir skolotāja veikts ilgs, pacietīgs ievirzes un ieinteresēšanas darbs. «Augsne ir jāsagatavo, uz plikiem akmeņiem nekas neaug,» viņa saka. Skolēniem ir svarīgi atklāt pētāmās tēmas praktisko pielietojumu. B. Šķēle gan atzīst, ka peļņas, pielietojamības meklēšana zinātnē viņu mazliet kaitina, jo aiz tās mēdz pazust tīrā zinātkāre, vēlme pētīt, lai vienkārši uzzinātu.
Skolēni meklē iespēju savos ZPD iekļaut kaut ko jaunu, nebijušu, tāpēc ZPD tēmu domāšana skolotājiem sagādājot lielu piepūli, atzīst abas pedagoģes. Tēmai jābūt gan saistošai skolēnam, gan aktuālai, tāpēc talkā nāk skolēnu hobiji, zinātnes aktualitātes, vecāku un skolas absolventu padomi un idejas. Savukārt otra lielā problēma ir laika trūkums un laika plānošana. Tas, ka ar ZPD jātiek galā paralēli ikdienas mācībām, skolēnus mēdz biedēt un padara viņiem šo lietu mazāk pievilcīgu, norāda I. Ventiņa. Rīgas Franču licejā to mēģina risināt, cenšoties bīdīt ZPD izstrādi vairāk uz 11. klases pusi. B. Šķēle gan teic, ka 11. klases skolēns vēl īsti nav gatavs ZPD, tāpēc ideālo risinājumu viņa patlaban neredz. «Šajā ziņā taustās visas Latvijas skolas,» viņa saka.