Izvērtējot reālo situāciju, novadā, kur ir visvairāk mazo skolu un vismazākais skolēnu skaits uz vienu skolotāju, jau pavasarī pieņemts lēmums vienu skolu slēgt un divas pārveidot par pirmsskolas izglītības iestādēm. M.Švarcs saka - pašvaldību vadītāji saprot, ja netiks veiktas izmaiņas skolu tīklā, naudas mācību plāna īstenošanai var nepietikt. Taču neviens no _Dienas_ aptaujātajiem pašvaldību vadītājiem nedēļu pirms tam, kad novadu domēs paredzēts apstiprināt jauno novada budžetu un līdz ar to arī finansējumu izglītībai, neņēmās precīzi pateikt, cik un kuras skolu novados paliks, cik slēgs.
Tas, cik krustiņu Latvijas kartē pēc pāris gadiem varēs ievilkt, norādot skolu atrašanās vietas, šobrīd atkarīgs tikai no pašvaldībām, jo Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) nav skaidra redzējuma, kādam būtu jābūt optimālajam skolu tīklam valstī. «Tā kā pašvaldības ir skolu dibinātājas, tikai tās ir tiesīgas lemt par šo iestāžu pastāvēšanu. Mēs tikai izvirzām nosacījumus, kādai jābūt skolai, lai tā varētu izpildīt mācību plānu, un pašvaldību ziņā ir, kā tās rīkosies ar pieejamo finansējumu,» reģionos tiekoties ar pašvaldību un skolu vadītājiem, sacīja IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics.
Izglītības ministre Tatjana Koķe (ZZS) aicina pašvaldību vadītājus nekavēties ar lēmumu pieņemšanu, jo vecākiem jau šodien skaidri jāzina, uz kuru skolu 1.septembrī dosies viņu bērni. Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs kavēšanos skaidro ar pamatotas un precīzas informācijas trūkumu. Martā, kad topošajos novados izstrādāja skolu optimizācijas plānus, bija pieejama viena informācija, bet līdz šim brīdim situācija vairākkārt mainījusies. Šobrīd oficiāli apstiprināts tikai valsts mērķdotāciju apjoms pedagogu algām no 1.septembra līdz 31.decembrim katram konkrētajam novadam. Nosacījumi, ka novadā uz vienu pedagogu jābūt astoņiem, pilsētā - 10,2 skolēniem, kā arī samaksa par vienu pedagoģisko likmi - 250 latu, joprojām ir Ministru kabineta noteikumu projekts. Vadoties pēc šiem skaitļiem, pašvaldībām jāizrēķina, cik naudas sekos vienam skolēnam un vai ar to pietiek, lai tiktu nodrošināta skolas pastāvēšana.
Bijušā Jelgavas rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle aprēķinājis - lai skolā varētu izpildīt mācību plānu, tajā vajadzētu būt vismaz 160 audzēkņiem. Tas nozīmē, ka šādos apstākļos apdraudētas ir vismaz divas trešdaļas Latvijas skolu, galvenokārt mazās pamatskolas. Pagājušajā mācību gadā 293 no 470 pamatskolām bija mazāk nekā 100 audzēkņu.
Tukuma novada domes vadītājs Juris Šulcs gan paredz, ka lēmumi par skolu slēgšanu nebirs kā no pārpilnības raga, jo katra pašvaldība centīsies saglabāt pēc iespējas vairāk izglītības iestāžu, cenšoties optimizēt administrāciju un saimnieciskos izdevumus, atbalsta personālu, veidos kopīgas iestādes, filiāles, centīsies pagastos saglabāt vismaz sākumskolas. «Mēs paši esam sagatavojuši lēmumprojektu, kas paredz novadā šajā mācību gadā saglabāt visas izglītības iestādes. Esam atraduši mehānismu, kā, pārdalot finansējumu starp skolām, to varam īstenot. Jādomā arī par ēku un kadru racionālu izmantošanu,» saka J.Šulcs. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips uzsver - sistēmu, ka lielajām skolām finansējumā nāksies dalīties ar mazajām, noteikti izmantos daudzos novados.
«Nevar pāris mēnešu laikā veikt tik radikālas pārmaiņas, tāpēc skaidri esam pateikuši, ka mūsu politiskais uzstādījums ir šajā mācību gadā saglabāt visas novada izglītības iestādes. Optimizēsim atbalsta personālu, saimnieciskos jautājumus skolās kārtos pašvaldības saimnieciskais dienests, bet skolas neslēgsim, jo tās laukos nav vienkārši iestādes, skola ir lauku inteliģences stūrakmens, tā veic gan sociālās, gan kultūras funkcijas, ļauj šai vietai dzīvot,» pārliecināta ir Vecpiebalgas novada vadītāja Ella Frīdvalde-Andersone.