Jāatzīst, ka šajā jautājumā pensionāriem nav vienprātīga viedokļa - viena grupa uzskata, ka pensijas nekādos apstākļos un nekādā mērā nav mazināmas. Savukārt otra pieļauj šādu iespēju, taču tādā gadījumā varētu griezt tikai lielākas pensijas. Vieni min, ka var mazināt pensijas, kas pārsniedz 200 latu mēnesī, citi savukārt norādīja, ka šim slieksnim jābūt lielākam. Izskanēja versija, ka jebkādas griešanas gadījumā jāsaudzē vientuļie pensionāri. Bija arī ieteikums paredzēt iespēju vientuļajiem sirmgalvjiem saņemt daļu no sava aizsaulē aizgājušā dzīvesbiedra pensijas, kā tas esot citviet Eiropā.
Pret jebkādu pensiju mazināšanu lielākoties iebilda tie sirmgalvji, kuri pensijā mēnesī saņem zem 200 latiem. Galvenais minētais pretarguments - pašreizējā pensija nenodrošina cilvēka cienīgu dzīvi, bet knapu izdzīvošanu vien. No pensijas daudz nākas atlicināt par dzīvokli un komunālajiem maksājumiem, daudzkārt tika minēti arī lielie tēriņi medikamentiem, kas daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem ir gluži kā dienišķā maize. Daudzi sirmgalvji uzskata: ja pensijas mazinās, tas būs kārtējais signāls, ka viņi šajā valstī nav vajadzīgi, - jādod viņiem auklas ar cilpām, ragavas vešanai uz mežu, vai arī jāsadzen rezervātā.
Optimistiskāk noskaņotie sirmgalvji uzskata, ka nav jēgas satraukties par pensiju un tādējādi bojāt savus nervus. Ir jāpriecājas par dzīvi, kas dota, jāatrod kāda nodarbe, lai sirmgalvji būtu noderīgi tuviniekiem un arī sabiedrībai kopumā. Labs piemērs ir Saldus pilsētas pensionāru biedrība, kurā sirmgalvji uzlabo savas dzīves kvalitāti, kopā atpūšoties, daloties savās prasmēs, iesaistoties sabiedriskajos darbos un nedaudz arī piepelnoties. Rīdzinieks Aleksandrs Briedis, piemēram, savas gadu gadiem krātās pedagoģiskās zināšanas liek lietā pulciņos un jaunus zēnus apmāca riteņbraukšanā. Šie piemēri rāda, ka sirmgalvji ir vajadzīgi un var būt noderīgi sabiedrībai, ja vien viņi paši to vēlas.
Jau ziņots, ka vairāki Latvijas ekonomisti publiski izteikušies, ka, ņemot vērā sociālā budžeta paredzamo caurumu nākamgad, būtu jādomā par vecuma pensiju samazināšanu, jo tā ir vienīgā sabiedrības grupa, kas krīzes apstākļos ir un tiek saudzēta. Politiķi līdz šim turējušies pie pirmsvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem, ka pensiju samazināšana ir sarkanā līnija, kuru pārkāpt nedrīkst.