Kāpēc Rīgā? Tāpēc, ka Liepājā grāmatas atvēršana jau notikusi, bet galvaspilsētā mīt ļoti daudz kādreizējo liepājnieku un «Liepājas skarto», kuru biogrāfijas arī iekļautas izdevumā.
400 lappušu apjomīgo izdevumu sastādījis tagadējais liepājnieks, agrākais cēsnieks Viljars Tooms (sastādījis arī Vidusvidzemnieku biogrāfisko vārdnīcu), piedaloties daudziem konsultantiem un brīvprātīgiem palīgiem - ekspertiem dažādās jomās. Viņu vidū ir teātra vēsturnieks Zigurds Akmentiņš, Liepājas Universitātes Socioloģisko pētījumu centra vadītājs Arturs Medveckis, muzikoloģe Aija Engelmane, vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš un daudzi citi.
Pateicoties publikācijām Austrālijas un Amerikas latviešu laikrakstos, grāmatas veidotājam izdevās iegūt datus arī par ārzemēs nonākušajiem liepājniekiem, tostarp Frici Kuģi, vienu no Brāļiem Laiviniekiem.
Par vārdnīcas moto izvēlēts mūziķa Jāņa Groduma reiz teiktais: «Liepāja ir valsts valstī. Tur nedzīvo vienkārši cilvēki, tur dzīvo liepājnieki. Aizbrauc uz Liepāju un paskaties!»
Izdevumā apkopoti fakti «no aizlaikiem līdz mūsu dienām» par gandrīz 1600 liepājnieku un ar Liepāju biogrāfiski vai kādas interesantas sakritības dēļ saistītu cilvēku. Grāmatā atrodami ar Lāčplēša ordeni apbalvotie Liepājas aizstāvji 1919. gadā, Liepājas himnas autors Māris Čaklais, Rokkafejnīcas Slavas alejā iemūžinātais Raimonds Pauls, rakstnieki un publicisti Monika Zīle, Ēriks Hānbergs, izdevēja Santa Anča, karikatūrists Ēriks Ošs, fotogrāfs Uldis Briedis, aktrises Astrīda Gulbe, Helga Dancberga, Astrīda Kairiša, uzņēmēji Kirovs Lipmans, Iļja Gerčikovs, Līna Šterna, pirmā sieviete profesore Ženēvas universitātē, Dienvidāfrikas «briljantu karalis», uzņēmējs Harijs Lurjē un daudzi, daudzi citi ne tikai Liepājā, bet visā valstī un pat pasaulē zināmi visdažādāko profesiju pārstāvji.
Grāmatas sastādītājs izdevumā iekļāvis arī cilvēkus, kuri nav un nekad nebūs nevienā enciklopēdijā, bet kā personības devuši savu ieguldījumu un bijuši ļoti svarīgi Liepājai. Īpaši akcentētas liepājnieku dzimtas un ģimenes. Taču, kā uzsver Tooms, «grāmata nav tikai labo ļaužu godinātava», tajā iekļautas arī personības, kuru rīcība vai dzīves gājums nav vērtējami viennozīmīgi vai pozitīvi, piemēram, Herberts Cukurs, vācu un padomju okupācijas varas pārstāvji. Tāpat grāmatā atrodamas ziņas par vairākiem Liepājas savādniekiem - Ādolfu Roni un Avīžu Jāni.
Biogrāfiskie dati iegūti no visdažādākajiem avotiem - gan rakstītiem, gan mutvārdu, arī tik retiem kā cariskās Krievijas laikā izdotā Krievijas ebreju enciklopēdija.
Grāmatas vāka dizainu, kurā izmantots Liepājas himnas tēls - cilvēku mežs -, veidojis jaunais mākslinieks Gaits Burvis. Izdevuma redaktors ir Normunds Kārkls, izdevējs - biedrība Optimistu pulks. Grāmata iespiesta SIA Jelgavas tipogrāfija 800 eksemplāru lielā metienā. Grāmatas lielākais atbalstītājs ir «Liepājas skartais» uzņēmējs Kirovs Lipmans, tāpat finansiālu atbalstu izdevējiem snieguši Iļja Gerčikovs, Juris Aizezers, Valērijs Agešins un citi.
Grāmatas sastādītājs un viņa «labā roka», dzīvesbiedre Zigrīda Tooma tomēr uzsver: Liepājas kultūrvēstures grāmatvedībai punktu nekad nevarēs pielikt, tāpēc šī ir grāmata, kas nekad nebūs pabeigta. Par vārdnīcas regulāru papildinājumu un vienu no iespējām, kā pilnveidot jau klajā nākušo sējumu, varētu kļūt liepājnieku biogrāfiskās vārdnīcas gadagrāmatas - ja ne drukātā, tad virtuālā formātā.
Tāpēc grāmatas sastādītājs aicina visus, kam ir zināms par liepājniekiem, kuri nav, bet kuriem vajadzētu būt šajā grāmatā, - sūtiet informāciju portālam irliepaja.lv uz e-pasta adresi [email protected]. Rakstiet arī tad, ja pamanītas kļūdas vai neprecizitātes. Visi papildinājumi un labojumi tiks ņemti vērā, kad grāmata tiks publicēta digitālā formātā.