Iespējams, gatavojoties intereses pieaugumam par vēsturiskajā piemineklī notiekošo saistībā ar postošā ugunsgrēka gadskārtu, ēkas rekonstrukcijas darbu veicēja - pilnsabiedrība SBRE - un pils pārvaldniece v/as Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) - pēdējās nedēļās izplatījušas virkni paziņojumu, deklarējot, ka «posts Rīgas pilī ir novērsts», stāstot, cik «aktīvi notiek rekonstrukcijas un žāvēšanas darbi». Savukārt Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pirms dažām dienām cēlusi trīs apsūdzības, pie ugunsgrēka izcelšanās vainojot divas SBRE amatpersonas, kuras bijušas atbildīgas par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu, un kādu apakšuzņēmēja Fritex strādnieku, kurš aizdegšanos varēja būt izraisījis neuzmanības dēļ.
Slepenības plīvurs
VP pārstāvis Toms Sadovskis, lūgts paskaidrot, kāpēc netiek atklāts ugunsgrēka izcelšanās oficiālais iemesls, norāda, ka policija savu darbu izdarījusi un minētais jautājums tagad esot prokuratūras kompetencē. Tur Dienai skaidro - policijas darba rezultāti netiek publiski paziņoti, lai neietekmētu pirmstiesas izmeklēšanu. Šīs informācijas turēšana slepenībā gan liedz VNĪ saņemt atlīdzību no ēkas kā īpašuma apdrošinātāja - aa/s Baltijas Apdrošināšanas nams (BAN). Uzņēmuma valdes loceklis Uģis Ieviņš iepriekš norādīja, ka izmaksa varētu notikt vienīgi pēc tam, kad būs zināms ugunsnelaimes cēlonis. VNĪ pārstāve Ieva Lapsa Dienai atzīst, ka sarunas ar BAN par zaudējumu atlīdzināšanu turpinās joprojām.
Savukārt aprīļa beigās tika arestēti SBRE un to veidojošo uzņēmumu SIA Skonto būve un SIA Re&Re konti - kopskaitā 62 - un vēl 111 transporta vienību. Šis izrādījās iedarbīgs paņēmiens, kā pārtraukt starp VNĪ un SBRE ieilgušās domstarpības par to, kam jāfinansē ugunsnelaimes seku likvidācija. SIA Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis īsi pēc tam nāca klajā ar paziņojumu: «Lai Rīgas pils ugunsgrēka izmeklēšana un tiesas procesi nekavētu pils atjaunošanu, esam apņēmušies darbus, kas saistīti ar ugunsgrēka seku likvidēšanu, veikt par saviem līdzekļiem. (..) Esam gatavi strādāt divās maiņās, lai Rīgas pils atjaunošanas darbus pabeigtu līdz 2015. gada 1. novembrim.» Tam sekoja vienošanās noslēgšana ar VNĪ par to, ka ugunsgrēka radītās sekas SBRE novērsīs par saviem līdzekļiem, un pilnsabiedrība īpašā darījumu kontā uz karstām pēdām ieskaitīja nodrošinājumu vairāk nekā miljona eiro apmērā. Pēc tam kontu arests atcelts SIA Skonto būve, daļēji - SIA Re&Re, savukārt SBRE kontiem tas nodrošinājuma nolūkā saglabāts. Pirms Jāņiem būvnieki valstij pārskaitījuši atlikušo Rīgas pils avārijas seku likvidēšanai nepieciešamo summu - 3,7 miljonus eiro.
Jāatgādina, ka VNĪ un SBRE ieilgušo domstarpību rezultātā VNĪ savu interešu pārstāvniecībai Rīgas pils ugunsgrēka lietā iepirkuma rezultātā bija noalgojusi papildspēkus - advokātu biroju Tark Grunte Sutkiene, kurš no šīs valsts iestādes par saviem pakalpojumiem saņēmis 75 latus stundā. Līdz šā gada maijam VNĪ tam samaksājusi 130 tūkstošus eiro bez PVN.
Ugunsdzēšamos gādāja ilgi
To, ka Rīgas pilī jāparūpējas par ugunsdrošību, atbildīgie atskārtuši tikai nesen. VNĪ būvniecības direktors Aivars Siliņš LTV raidījumam Panorāma sacīja, ka jūnija sākumā notikusi «lielā ugunsdrošības pārbaude» un tagad pilī pietiekamā skaitā esot izvietoti gan ugundzēšamie aparāti, gan norādes par to atrašanos: «Ja kāds nodarbojas ar darbiem, kur varētu būt kaut mazākā dzirkstele, tur blakus ir papildu spaiņi un ugunsdzēšamie aparāti.» Jāatgādina, ka jau 2009. gadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), veicot ugunsdrošības pārbaudi Rīgas pilī, norādījis uz nopietniem pārkāpumiem. Taču VNĪ vadība uz šiem pārbaudes rezultātiem nav reaģējusi pienācīgā apjomā un netika veikusi nekādus pasākumus, lai vēsturisko pieminekli nodrošinātu pret bojāeju liesmu izplatīšanas gadījumā. Pat pēc Rīgas pils aizdegšanās neviena VNĪ amatpersona par šo nolaidību pie atbildības saukta netika. Neoficiāli gan izskanējis, ka pils ugunsgrēks bijis viens no iemesliem, kāpēc aprīļa beigās no darba pienākumu pildīšanas atbrīvota VNĪ bijusī valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane. Tikmēr VUGD pārbaužu kārtību valsts nozīmes objektos nolēmis padarīt stingāku, un līdz vasaras beigām tiks apsekoti un apkopoti rezultāti par situāciju visos valsts muzejos un kultūrvēsturiskajos objektos - muižās un pilīs.