Lietuvas veselības viceministrs Ģedimins Čerņausks Dienai stāsta, ka līguma pamatā ir Veselības ministrijas sadarbība ar Eiropas medikamentu ražotājiem kompensējamo medikamentu jomā. Līdz šim Lietuva, tāpat kā Latvija, kompensēja lētāko medikamentu attiecīgajā zāļu grupā. Noslēgtais līgums paredz kompensējamo zāļu sarakstā iekļaut ne tikai attiecīgās zāļu grupas lētāko medikamentu, bet arī jaunākos un efektīvākos medikamentus, kurus ražotāji apņemas Lietuvai piegādāt par zemāku cenu nekā, piemēram, Vācijai vai Francijai. Savukārt Lietuva no savas puses gūtos ietaupījumus, iepērkot zāles par zemāku cenu, apņemas novirzīt inovācijām veselības aprūpē, tostarp arī jaunu medikamentu izmēģinājumiem.
Līgums paredz izveidot īpašu kompensējamo zāļu budžetu, kuram ir jāpalielinās proporcionāli iekšzemes kopproduktam un veselības izdevumu pieaugumam. Tajā pašā laikā līgums nenosaka nekādus konkrētus skaitļus, cik būtu jāatvēl medikamentu kompensēšanas sistēmai.
Ģ. Čerņausks uzsver, ka pacientu ieguvums ir pieeja jaunākiem un efektīvākiem kompensējamiem medikamentiem, bet valsts iegūst no tā, ka šos medikamentus varēs iegādāties par zemāku cenu, savukārt ražotāju guvums ir garantēts jaunāko medikamentu iepirkums un to iekļaušana kompensējamo medikamentu sarakstā. Ļoti būtiska ir apņemšanās gūtos ietaupījumus iztērēt nevis vispārējām veselības aprūpes vajadzībām, bet novirzīt pētniecībai un ar veselības aprūpi saistītu risinājumu attīstībai, kā arī inovācijām, tostarp jaunu medikamentu radīšanai. Tas ļaus padarīt Lietuvu par pievilcīgu vidi investīcijām dabaszinātņu attīstībā.
Jānorāda, ka farmācijas industrija Eiropā ik gadu pētniecībā iegulda ap 30,6 miljardiem eiro un nodarbina 690 000 strādājošo. Pirmajā vietā investīcijās farmaceitiskajā izpētē izvirzās Lielbritānijas farmācijas nozare, kas 2012. gadā šiem mērķiem atvēlēja 5,558 miljardus eiro. Kopumā EFPIA apvieno 33 Eiropas nacionālās farmācijas nozares asociācijas un 40 vadošos medikamentu ražotājus.