Abstrakts likums
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite sola, ka mēģinās panākt grozījumus likumā par nepilngadīgo aizsardzību no kaitīgas informācijas. Iepriekšējais prezidents Valds Adamkus atteicās izsludināt pretrunīgi vērtēto likumu, taču Seims nepiekāpās un šonedēļ atkārtoti nobalsoja par likuma stāšanos spēkā.
Pie negatīvās informācijas, kas kaitīgi ietekmē bērnu veselību un attīstību, pieskaitīta vardarbības attēlošana (slepkavības, cilvēku un dzīvnieku spīdzināšana). Turpmāk nedrīkstēs attēlot arī ļaunprātīgu īpašuma iznīcināšanu, aizliegts idealizēt noziedzniekus. Nedrīkst izplatīt informāciju, kas bērniem var izraisīt šausmas un bailes.
Aizliegts labvēlīgā gaismā attēlot smēķēšanu, alkohola un narkotiku lietošanu. Nedrīkst pazemot «ģimenes vērtības», slavināt homoseksuālismu un poligāmiju. Par bērniem kaitīgu informāciju uzskatāma arī mirstoša cilvēka atainošana, paranormālu parādību attēlošana, kā arī erotika.
Likums attiecas uz visu publisko informāciju, it sevišķi uz TV, internetu un datorspēlēm. Kaitīgo informāciju nedrīkstēs demonstrēt no pulksten sešiem rītā līdz 23 vakarā. Likuma pretinieki uzskata, ka tas ir pārāk abstrakts, jo gandrīz jebkādu informāciju var klasificēt kā bērniem kaitīgu. Piemēram, TV ziņās nedrīkstēs rādīt kadrus no karadarbības zonas. Filmas par Robinu Hudu uzskatāmas par noziedznieka idealizāciju, savukārt katoļu baznīcas svēto paveikto brīnumu apraksts faktiski ir paranormālu parādību propaganda.
Cenzūras atjaunošana?
Seima deputāte Marija Aušrine Paviļoniene uzskata, ka bērni no kaitīgās informācijas jāaizsargā nevis ar aizliegumiem, bet gan ar izglītošanu. Viņai piekrīt kolēģis Roks Žilinsks, kurš šo likumu raksturo kā praktiski neizpildāmu. «Tas ir pirmais solis uz to, lai sāktu dedzināt grāmatas par Hariju Poteru. Sakiet, pie kādas informācijas tagad jāpieskaita stāsti par Kristus mistisko ieņemšanu vai viņa augšāmcelšanos no miroņiem?» vaicā R.Žilinsks.
Viens no likuma autoriem Valentīns Stundis gan uzskata, ka šāds likums ir nepieciešams. «Mēs meklējām līdzsvaru starp vārda brīvību un bērna tiesībām. Daudzas normas par negatīvās informācijas būtību mēs vienkārši pārņēmām no žurnālistu ētikas kodeksa,» Dienai stāsta V.Stundis. Viņš kategoriski noliedz, ka šis likums būtu uzskatāms par cenzūru. Informācijas atbilstību likumam izskatīs kompetentas iestādes. Daļa atbildības par bērnu pasargāšanu no kaitīgās informācijas būs jāuzņemas vecākiem.