Bin Ladens jau šķita nemirstīgs kā Brežņevs un nenotverams kā hrestomātiskais melnais kaķis tumšā istabā. Vai pie šīs ņemšanās 10 gadu garumā vainojams arī apņēmības trūkums?
Jāņem vērā, ka par bin Ladena nāves faktu paziņoja pats ASV prezidents, un tas nozīmē, ka aiz tā stāv visa valsts politika. Viņš neriskētu to darīt, ja tā būtu tikai veiksmīga sagadīšanās. Tas ir milzu panākums. Visu laiku bija runas, ka viņu nekad nedabūs rokā, ka varbūt viņš ir jau miris, ka ir pārāk slīpēts, ka Pakistānas slepenie dienesti viņu nenodos. Bet te nu mēs esam. Tāda lielvalsts kā ASV agrāk vai vēlāk, par spīti visiem objektīvajiem šķēršļiem, var to izdarīt.
10 gadi tomēr ir ilgs laiks.
Jā, bet šāda veida terorisms ir jauna parādība pasaules politikā. Ir bijuši teroristi arī agrāk, bet šeit ir kaut kas jauns - veselas civilizācijas, islāma pasaules, viens radikalizējies spārns, kas tādās valstīs kā Pakistāna un Afganistāna varēja atrast patvērumu.
Ko bin Ladena nonāvēšana nozīmēs starptautiskajai sabiedrībai?
Viena no mācībām ir saistīta ar pašreizējo «Berlīnes mūra» starp autokrātiem un tautu krišanu arābu valstīs. Ja no tā varam mācīties, ka arābu pasaulē demokrātiskas revolūcijas ir iespējamas, tad radikālā islāma pievilcība vājinās. Tāpēc jau viņi gāja pie bin Ladena, ka Rietumiem bija tuvas attiecības ar tiem autokrātu režīmiem. Kad Tunisijā un arī Ēģiptē viss sākās, franči tāpēc sākumā nezināja, ko nu iesākt. No tā mums ir jāizdara savi secinājumi.
Cita mācība ir par muguras uzgriešanu Afganistānai, ko izdarīja amerikāņi pēc Padomju Savienības sakāves 80. gados. To darīt nevajadzēja, un šodien tas nozīmē, ka mums jāpaliek Afganistānā, kamēr tā nostabilizējas. Tas nenozīmē noteikti NATO karavīrus, bet kaut kādai mūsu klātbūtnei un palīdzībai tur ir jābūt, lai mums nelabvēlīgie spēki neatgrieztos.
Kāds tagad ir Rietumu skats nākotnē?
Optimistiskāks. Šis stratēģiskais mērķis nu ir sasniegts, arābu zemēs notiek demokratizācijas process, Al Qaeda, izņemot spridzināšanu Londonā un Madridē, pēc 11. septembra nekas liels nav izdevies, un islāma pasaulei viņi sāk jau apnikt. Vai nāks cits vietā? - Es nezinu. Domāju, ka mazāki gariņi būs, bet vairs ne tik ietekmīgi, jo arābu valstīs vairs nav tam vajadzīgā fona. Notiek tomēr kaut kāds progress un dialogs starp arābu valdītājiem un tautām. Bin Ladena nonāvēšana un šīs demokrātiskās revolūcijas ir divi vēsturiski un visdrīzāk arī liktenīgi lūzumi.
Intervēja Didzis Meļķis