RSK pašlaik ir vienīgais tirgus dalībnieks, kas aktīvi piedāvā iespēju privātpersonām, tajā skaitā pensionāriem, apdrošināt veselību, tādēļ šis pakalpojums iedzīvotājiem turpmāk vairs nebūs pieejams, brīdina RSK valdes priekšsēdētājs Juris Jansons. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) pārstāve Vita Bočkāne arī saredz šādu risku, taču kopumā RSK pārstāvētā niša ir samērā neliela - ar privātpersonām noslēgtie apdrošināšanas līgumi veido tikai 8% no veselības apdrošināšanas tirgus. Juridiskās personas, RSK likvidējot, savu darbinieku veselību varēs apdrošināt citās kompānijās, uzskata V.Bočkāne.
Pēc likvidēšanas RSK apņemas ar klientiem noslēgtos līgumus nelauzt un pildīt līdz to termiņa beigām, jo uzņēmuma finanšu aktīvi ir pietiekami, lai izmaksātu atlīdzības noslēgto polišu darbības laikā.
Diena jau rakstīja, ka grūtības RSK radušās tāpēc, ka uzņēmums nespēja izpildīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) prasības par aktīvu apjomu. FKTK jau apturējusi RSK izsniegtās licences. Vēl decembrī tika pieļauts, ka, lai risinātu finanšu problēmu, RSK varētu piesaistīt privātu investoru, bet lēmuma pieņemšana pašvaldībā nesekoja.
Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC) skaidro, ka pašvaldība nespēj tik īsā laikā - līdz februārim - piesaistīt privātu investoru, kurš būtu gatavs RSK ieguldīt nepieciešamos 1,4 miljonus latu likuma prasību nodrošināšanai. Privātās kompānijas neesot gatavas investēt, jo apdrošināšanas tirgus kopumā cieš zaudējumus. Arī domei pašai brīvu līdzekļu neesot, turklāt «būtu nepareizi budžeta naudu ielikt riskantā apdrošināšanas biznesā, kas nav pašvaldības funkcija», saka deputāts.
Pagājušā gada maijā dome bija spiesta RSK ieguldīt 1,25 miljonus latu, lai netiktu apturēta kompānijas darbības licence. Tolaik valstī mainījās pamatkapitāla aprēķināšanas kārtība, izslēdzot no tās nekustamos īpašumus, kas RSK pamatkapitālā atrodas kopš seniem laikiem. Arī tagad vairāk nekā divas trešdaļas RSK aktīvu veido nekustamais īpašums, vērtīgākais - ēka Lāčplēša ielā 38.
Pamatkapitāla nepietiekamības dēļ pērn pavasarī izplatījās runas par uzņēmuma bankrotu, RSK reputāciju iedragāja arī uzņēmuma valdes atlaišana par iespējamu pusmiljona latu izšķērdēšanu, kā arī mediķu un pacientu neapmierinātība, ka ārstniecības iestādēm mēnešiem jāgaida no RSK nauda par paveikto, tādēļ tās vairs nepieņem RSK polises un liek pacientiem norēķināties skaidrā naudā.
Vairāki ar apdrošināšanas nozari saistīti cilvēki atzinuši, ka RSK atrašanās pašvaldības īpašumā tai tikai kaitējusi, taču RSK pārdošanu kavēja strīds ar apdrošināšanas kompāniju Balta, kas tiesā apstrīdēja 2006.gadā domes sagatavoto privatizācijas projektu.
Rīgas domes opozīcija, lemjot sēdē, plāno likvidāciju atbalstīt, jo cita ceļa nav, uzskata domnieks Olafs Pulks (JL). Taču pieprasīs, lai domes vadība veiktu izmeklēšanu par RSK novešanu līdz pašreizējam stāvoklim.