Šobrīd A. Berdņikovs ir LU Sociālo zinātņu fakultātes pētnieks, bet neizpratni viņa solis izsaucis, jo, kad Kultūras ministrijā tika izstrādātas sabiedrības integrācijas pamatnostādnes 2012.-2018. gadam, A. Berdņikovs tobrīdējai kultūras ministrei Sarmīte Ēlertei (Vienotība) deva padomus sabiedrības integrācijas jautājumos. Pamatnostādnēs iekļautā frāze, ka «par latvieti var ne tikai piedzimt, bet arī apzināti kļūt», krievvalodīgajos medijos izsauca plašu rezonansi.
A. Berdņikovs uzsver, ka viņš pamatnostādņu izstrādē nav bijis «atslēgas cilvēks». «Jau tad, kad pamatnostādnes tika rakstītas, zināju, ka Sarmīti [Ēlerti] par to stipri kritizēs, bet iekšējā pretestība pret to man sāka veidoties, kad uz «zināmo opozicionāru» jautājumiem, vai viņu ieteikumi tiks ņemti vērā, viņa atbildēja, ka nes politisko atbildību, tādēļ - nē,» viņš teica.
S. Ēlerte kritiku noraida un norāda, ka, izstrādājot pamatnostādnes, uzzināti visdažādākie viedokļi. «Jebkuram politiskam dokumentam ir konkrēts mērķis, šajā gadījumā - sabiedrības integrācija, tādēļ skaidrs, ka risinājumi, kas veicinātu divkopienu sabiedrības nostiprināšanos, tajā netika iekļauti,» viņa skaidro.
S. Ēlertei nav izprotama bijušā padomnieka straujā viedokļa maiņa. «Domāju, ka nosvērts cilvēks nevar tik īsā laikā veikt tādu «viedokļa akrobātiku». Vēl pirms gada viņš Latvijas Avīzei izteicās, ka ir jārunā latviski, ka skolām jāpāriet uz latviešu valodu, tādēļ es viņa rīcību nevaru izskaidrot,» teica politiķe.
Pats V. Lindermans pretrunas savas partijas jaunā biedra uzskatos gan nesaskata. «Viņš jau ilgu laiku darbojas kustībā, kas vāc parakstus par pilsonības referendumu, ir viens no tās līderiem. Man jebkurā gadījumā nav galvenais, lai nebūtu nekādu viedokļu atšķirību, viņš mums ir liels ieguvums,» teica V. Lindermans. A. Berdņikovam nav bijušas līdzīgas problēmas ar Latvijas pilsonības iegūšanu kā V. Lindermanam, kurš par to tiesājas ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, - pēc pieejamās informācijas, viņš naturalizējies 1998. gadā.
A. Berdņikovs atzīst, ka ir draugos ar vienu no organizācijas Dzimtā valoda, kas savāca parakstus krievu valodas referenduma ierosināšanai, aktīvistiem Ilarionu Giru. I. Girs viņu vairākkārt aicinājis pievienoties saviem domubiedriem, lai «leģitimizētu» Dzimto valodu plašākas sabiedrības acīs. Līdz šim gan A. Berdņikovs atteicies to darīt, bet tagad viņu uz to esot pamudinājusi nacionālistiski noskaņotajā presē it kā izvērstā kampaņa pret viņu. «Zvana priekšniekam un uzdod jautājumus, kā tāds cilvēks kā es vispār drīkst mācīt studentus. Bija arī mājieni, ka kāds mūsu projekts varētu palikt bez Kultūras ministrijas finansējuma, ja es no šejienes neaiziešu,» apgalvoja topošais politiķis.
Promocijas darbu politikas zinātnē viņš uzrakstījis par jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ietekmi uz dažādām «protesta kustībām». Darba vadītāja Rasma Kārkliņa (tagad Saeimas deputāte no Vienotības) sākotnēji neticēja, ka A. Berdņikovs iestājies V. Lindermana partijā, bet pēc tam atzina, ka viņai tas esot ļoti liels pārsteigums. «Viņš ir ļoti akadēmisks cilvēks, demokrātisks, inteliģents, šķita arī patriotisks, tā ka viņa motīvus īsti nesaprotu. Man vairāk izskatās, ka šāda rīcība ir viņa akadēmiskas intereses vai varbūt naivuma vadīta. Varbūt viņš kaut ko pa savam interpretē, varbūt ir izprovocēts. Mani nepārsteigs, ja viņš no tās partijas arī drīz izstāsies,» viņa teica Dienai.