Katrs, kas bijis Londonā, zinās savu «atejas meklēšanas» stāstu - atkarībā no personiskās pieredzes - šausmu filmas vai traģikomēdijas žanrā.
Protams, var jau izgudrot simt un vienu veidu, kā «atvieglināties» un «nokārtoties» kādā dzelzceļa stacijā, makdonaldā vai pabā. Vai pat, ak šausmas, kādā no pulkajiem Londonas parkiem.
Bet Pols Londonu mīl darbīgi (un acīmredzami vairāk nekā visi tie mūsu pilsētas Rīgas domes deputāti, buntītē ņemti) un tādēļ jau kopš pērnās vasaras Londonas galvenajā žurnālā-ceļvedī-brīvlaika plānotājā Time Out ik nedēļu raksta elegantus tekstiņus par pilsētas vēsturiskajām vietām - publiskajām atejām. Pola Heringšova LLL jeb London Lavatory Legends ir populāra vietne arī virtuālajā telpā (http://londonlavatorylegends.blogspot.com/). Pēc Pola žurnālistiskās izmeklēšanas vairākas (astoņas) «vēsturiski svarīgas» Londonas tualetes pilsētas saimnieki ir sakārtojuši, izremontējuši un tās atkal «uzņem viesus».
Jāatzīst, tām Londonas mazmājiņām ir ar ko lepoties.
Kaut vai šis stāstiņš. Jaukajā Klisolda parkā arī ir attiecīgas nepieciešamības namiņš, jo pats Stoukņūingtonas rajons ap parku izsenis bijis populāra bohēmiešu izklaides vieta - te, piemēram, kādu laiku mituši leģendārie literāti Edgars Alans Po un Daniels Defo. Un tieši pēdējam ir ārkārtā ciešas attiecības ar Klisoldparka mazmājiņu. Romāna Robinsons Krūzo «garīgais tētis», lai gan bija pietiekami slavens «londoners» - gan kā literāts, gan spiegs -, tomēr turīgs gan viņš nebija kļuvis un tādēļ mūžīgi slēpās no tiesu izpildītājiem un kreditoriem.
Kad viņa sulainis ziņoja par kārtējo nevēlamo «vīru melnā» vizīti, Defo, paķēris halātu, proviantu, spalvu, tinti un papīru, žigli metās no mājas laukā pa sētas durvīm un paslēpās parkā - jā, jā, ieslēdzās zināmajā mazmājiņā. Tur viņš pavadīja tik daudz laika, ka pamazām Defo galvā dzima ideja - uzrakstīt romānu par... cilvēka piespiedu vientulību. Defo izgudroja nedaudz šizofrēnisku sižetu - par vīrieti, kurš pilnīgi nejauši un, protams, pret savu gribu tiek ieslēgts uz visiem laikiem sabiedriskajā tualetē! Taču XVIII gadsimta lasošajai publikai šāds sižets droši vien būtu «par traku», un, paklausot savam draugam izdevējam, Defo nomainīja ateju pret neapdzīvotu salu. Tā radās pasaulē populārākais dēku romāns par vientuļnieku spaidu kārtā. Par Robinsonu Krūzo. Daniels Defo arī savu nāves stundu septiņdesmit divu gadu vecumā sagaidīja, slēpjoties no tiesnešiem, šoreiz gan pie seniem draugiem. Bet Klisoldparka mazmājiņā uz sienas ir metāla plāksnīte «Šeit romānu Robinsons Krūzo sarakstīja Daniels Defo (1659-1731)». Neticiet?