Valsts kontroliere pagājušajā nedēļā norādīja uz L. Loginova nepiemērotību amatam, minot, ka viņš nevēlas sakārtot institūciju darbību. Pērn Valsts kontrole (VK) veica revīziju Rīgas brīvostas pārvaldes darbā un konstatēja nopietnus pārkāpumus - normatīvajiem aktiem neatbilstošu un nepamatotu līdzekļu tērēšanu un nolaidīgu rīcību. Nelietderīgo un nelikumīgo tēriņu apmērs laikā no 2009. līdz 2011. gadam sasniedzis 58,3 miljonus eiro.
VK ieteikumu ieviešanai deva laiku līdz pērnā gada oktobra beigām, taču līdz tam brīvosta ieviesa tikai trīs no 23 ieteikumiem. Termiņu pagarināja, tomēr arī ar to nepietika, un, kā norāda VK, seši ierosinājumi vēl joprojām nav īstenoti. E. Krūmiņa paziņoja, ka apsver iespēju veikt jaunu revīziju pārvaldē, un norādīja, ka tā ir acīmredzama nevēlēšanās kaut ko mainīt un tam iemesls ir kādas būtiskas intereses.
Ministrs aizstāv
Pēc tam, kad nāca klajā revīzijas rezultāti, tika sasaukta Rīgas brīvostas valdes ārkārtas sēde, lai lemtu par L. Loginova atstādināšanu no amata. No troņa, kas sildīts jau neskaitāmus gadus, viņu gāzt neizdevās. Kaut gan visi četri valsti pārstāvošie valdes locekļi balsoja par L. Loginova atstādināšanu no amata, pārējie četri - pašvaldību pārstāvošie - balsoja pret. Tagad, kad brīvosta nespēj ieviest VK ieteikumus, vētru ceļ vienīgi E. Krūmiņa. Uzrunātie Saeimas deputāti uz Dienas aicinājumu komentēt atrunājās izvairīgām frāzēm.
Savukārt satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) L. Loginovu aizstāv un uzskata, ka viņam amatu nevajadzētu atstāt. «Daļa ieteikumu ir ieviešanas procesā. Nav ieviests punkts par velkoņu pakalpojumu sniegšanu. Te ir jāvērtē saimnieciskais izdevīgums, vai šobrīd, likvidējot velkoņu kompāniju, viņš nenodarīs zaudējumus pašai brīvostai,» norāda A. Matīss. Vadītāja atbilstību amatam viņš vērtē pēc kravu apgrozījuma ostā, pieaugums esot ļoti liels. «Nedomāju, ka pašmērķim būtu jābūt cilvēku nomaiņai,» norāda ministrs, tomēr nenoliedz, ka VK ieteikumi ir jāievieš un ka valdei ar to klājas grūti.
Pašvaldības pārstāvis brīvostā A. Ameriks sarunā ar Dienu atzīst, ka neviena amatpersona nav neaizvietojama, taču šajā gadījumā runām par vadītāja nomaiņu neesot pamata: «Negribot to visu tālāk padarīt publisku, teikšu, ka osta dara visu iespējamo, lai savu darbu uzlabotu. Četru mēnešu laikā kravu pieaugums sasniedzis 21%, to ir paveikusi osta.»
Kroplā pārvaldība
No amata Rīgas brīvostas valdē atlaistā Inga Antāne (RP) gan norāda, ka par ostas kravu apgrozījuma pieaugumu jāsaka paldies uzņēmējiem, jo «osta pati kravas nekrauj». Viņa uzskata, ka VK konstatētie pārkāpumi norāda uz «nopietnām problēmām un kroplām pārvaldības formām». Savukārt aizbildinājums ar labajiem ostas rādītājiem esot absurds, jo, ievērojot VK nosacījumus, tie būtu daudz labāki. «Tas ir aptuveni tā - ko mums dod, to ņemam. Ja runa būtu par kādu citu iestādi, vai kāds to pieļautu? Protams, ka ne,» viņa saka.
Ekonomikas ministrijas pārstāvis Rīgas brīvostā Ģirts Greiškalns kritizē brīvostas pārvaldības modeli. «Lai gan brīvostā ir valde, tā savās funkcijās vairāk atbilst padomei. Valdes locekļi nav iesaistīti ikdienas darbībā un ir izslēgti no informācijas aprites. Informācija tiek saņemta piecas dienas pirms valdes sēdes. Ir pilnībā jāpaļaujas uz pārvaldes sagatavoto, kaut gan pats vairākas reizes esmu konstatējis, ka informācija ir nepilnīga vai pat maldinoša,» viņš atklāj. Runājot par VK ieteikumiem, Ģ. Greiškalns gan neslēpj sašutumu: «Valsts kontrole necenšas izspiest maksimumu, tā runā par minimāliem uzlabojumiem, kas nepieciešami, lai pārvaldes darbība atbilstu likumdošanas un normatīvo aktu prasībām.»
Pats L. Loginovs sarunā ar Dienu ir kategorisks: «Kur vispār rakstīts, ka šie ieteikumi jāievēro? Tas ir Valsts kontroles viedoklis, domāju, ka tādā gadījumā vispirms vajag mainīt Ministru kabineta izdotos noteikumus, un tad varam skatīties tālāk.» Uz jautājumu, cik autoritatīvs viņa acīs vispār ir VK ziņojums, viņš atbild īsi, nodēvējot to par murgiem.