Kārtējās LU rektora vēlēšanas gaidāmas 25. maijā, kad pēc četru gadu atrašanās amatā pilnvaras beigsies M. Auziņam. Jaunā rektora ievēlēšana ir LU Satversmes sapulces pienākums, kura savukārt savu darbu beigs trīs dienas pēc vēlēšanām, jo tad beigsies trīs gadus ilgais darbības termiņš. Dienas rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka pašreizējais Satversmes sapulces sastāvs varētu nosliekties par labu M. Auziņam. «Tas ir jautājums par to, kādā veidā uzņemas atbildību universitātē. Protams, ka normāli būtu, ja atbildību uzņemtos reizē gan rektors, gan Satversmes sapulce, kas rektoru ievēl. Labāk būtu, ja Satversmes sapulce būtu aktīva un atbildētu par to, ko ir ievēlējusi,» uzskata I. Brikše. Rektors M. Auziņš, kurš ir aicināts kandidēt arī uz otru termiņu, problēmu abu vēlēšanu tuvumā nesaskata. «Tie ir termiņi. Es nesaprotu jautājuma zemtekstu,» viņš saka. Arī LU Satversmes sapulces priekšsēdētājs Māris Kļaviņš pauž līdzīgu viedokli. «Nekāda pamata bažām nav, jo vēlēšanas, protams, notikt varēs. Otrkārt, balsu skaitīšanas procedūras apstiprināšana arī. Godīgi sakot, nesaskatu nekādu pamatu bažām,» teic M. Kļaviņš.
«Vēl īsti to nevēlētos komentēt. Termiņi tādi ir bijuši vēsturiski, bet jāsaprot ir tas, ka mums ir izveidojušās divas jaunas fakultātes - Datorikas un Humanitāro zinātņu. Grūti teikt, vai kādam virzienam varētu būt pārsvars, bet Satversmes sapulcē jaunās fakultātes īsti var nebūt pārstāvētas, jo ir izveidojušās pēc tam,» Dienai saka LU Studentu padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Līdaka. Viņš teic, ka konkrētu viedokli jautājumā par blakus esošajām vēlēšanām varēs paust nākamnedēļ, kad tas būs apspriests universitātes studentu vidū. Satversmes sapulces priekšsēdētājs M. Kļaviņš gan norāda, ka pārstāvniecība Satversmes sapulcē jaunajām fakultātēm būs. «Protams, arī šīs fakultātes būs pārstāvētas Satversmes sapulcē, tāpat kā šo fakultāšu studējošie. Princips pārstāvniecībai Satversmes sapulcē ir tāds, ka tas veidojas proporcionāli akadēmiskajam personālam un studējošo skaitam. Šīs fakultātes veidojošās struktūras pirms tam bija pārstāvētas,» viņš stāsta.
«Ja nemaldos, kvotas ir pa nozaru blokiem, tātad pārstāvētiem ir jābūt visiem blokiem,» studentu satraukumu mēģina kliedēt arī M. Auziņš. «Pirmkārt, ir jautājums par to, kā iztēlojas Satversmes dalībniekus. Diezgan būtiski ir Satversmes dalībniekus drīzāk iztēloties kā savus kopienu pārstāvjus - institūciju, fakultāšu. Līdz ar to cilvēkiem ir jāpauž viedoklis, kāds ir kopienās,» komentē I. Brikše.
«Ir fakultātes, kuras mani ir uzrunājušas, tāpēc arī es piedalīšos šajās vēlēšanās. Tas ir vienīgais, ko šobrīd varu teikt. Esmu tikko ieradies Latvijā no atvaļinājuma,» saka M. Auziņš, izvairoties no prognozēm par iespējamiem rezultātiem. «Neko vēl neesmu vērtējis vai skaitījis,» viņš piebilst. Arī I. Brikše pagaidām neņemās vērtēt savas izredzes. «Patiesībā skatos uz šo procesu divos posmos, pirmais ir priekšvēlēšanu kampaņa. Es to uzskatu par ļoti svarīgu un nozīmīgu posmu. Nevis tāpēc, ka kandidātiem ir svarīgi parādīties, bet ir ļoti svarīgi rosināt diskutēt par to, kāda varētu būt universitātes attīstības gaita. Debates ir ļoti būtiskas,» teic LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja.
Iepriekšējās universitātes rektora vēlēšanās 2007. gadā fiziķis M. Auziņš mērojās spēkiem ar filozofi LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesori Maiju Kūli. Toreiz Satversmes sapulce par M. Auziņu atdeva 213 balsis, savukārt otra kandidāte M. Kūle saņēma 47 balsis. LU Satversmes sapulci, kuru ievēl uz trim gadiem, veido 300 personas, kuru vidū ir 200 akadēmiskā personāla pārstāvju, 75 studenti un 25 vispārējā personāla pārstāvji. I. Brikše un M. Auziņš patlaban ir vienīgie vēlēšanu kandidāti, tomēr pieteikšana turpināsies līdz 15. aprīlim.