«Mēs izmantojam krīzi, lai audzētu savu tirgus daļu. Pasažieru skaits ir pieaudzis, bet mēs nenoliedzam, ka tas ir noticis uz citu aiziešanas rēķina. Mēs redzam nākotni Baltijas reģionā,» teica H.Petersens. Tendences esot pietiekami labas, lai lidsabiedrība apsvērtu lielāku lidmašīnu izmantošanu vai biežākus reisus. Lufthansas pārstāvji skaidroja, ka lidsabiedrības stratēģija ir nogādāt pasažierus Frankfurtē, lai viņi varētu doties tālāk ar citiem savienojumiem, un šo biznesa atzaru krīze nav skārusi tik smagi. Tās tirgus daļa pērn bija 1,6%.
Pēc KLM aiziešanas jūlijā Lufthansa un Finnair faktiski paliks vienīgās lidsabiedrības, kas nodrošina starpkontinentālos lidojumus. Abas bija dalībnieces sūdzībā Konkurences padomei par 80% tarifu atlaidi, ko lidosta piešķīra tikai airBaltic un Ryanair. H.Petersens norādīja, ka lidostas attieksme bijusi «absolūti netaisnīga» un viņam esot grūti pamatot, kādēļ nodokļu maksātājiem jāmaksā par kāda lidošanu uz Londonu, jo lidosta izvēlas par lielākās reisu daļas apkalpošanu neņemt naudu. Lufthansa neatbild, vai varētu tiesāties par vairākus gadus nodarītajiem zaudējumiem negodīgas konkurences rezultātā.
Jautāts, cik reālistisks Lufthansai šķiet scenārijs, ka Rīgā varētu apkalpot 30 miljonus pasažieru gadā, Lufthansa pārstāvji norādīja, ka tādā gadījumā Rīgā būtu jābāzējas 200-300 lidmašīnām, jābūt vismaz 10 lidojumiem dienā uz ASV un Āziju. Tā būtu lielāka nekā Minhene. «Piedodiet, bet es nespēju tam noticēt. Šim projektam ir nepieciešams saskarties ar realitāti,» teica H.Petersens.