A. Lukašenko uzsvēris, ka ik pa brīdim kaut kur pasaulē palielinās spriedze, tādēļ arī Baltkrievija nedrīkstot zaudēt modrību. «Vajag mācīties no citu kļūdām un nepieļaut pat vismazākās nestabilitātes pazīmes mūsu valstī,» viņš paziņoja 23. februārī, kad Baltkrievijā atzīmē Armijas dienu, uzrunājot bruņoto spēku un drošības struktūru vadītājus. «Mums pamācoša ir situācija kaimiņvalstī Ukrainā, kas kļuva par cīņas arēnu vareniem iekšējiem un ārējiem spēkiem.»
Prezidents sacīja, ka arī Baltkrievijas sabiedrībā esot novērojams saspīlējums un bailes par valsts drošību un stabilitāti. Viņaprāt, šīs sajūtas cilvēkos sējot valsts varas atslābums, korupcija, amatpersonu nesodāmība un nolaidība, varas bezatbildība, kas noved pie nekārtībām un anarhijas.
«Sabiedrība šķeļas, ekonomika stagnē, cilvēki cieš un kļūst par destruktīvu spēku aklo ieroci. Ja mums pašiem trūkst šo spēku, tad mums tos piegādā. Pēc tam kā plēsīgi putni uz ievainotā zvēra sadalīšanu salido ārvalstu «labvēļi», kuri vēl vairāk uzkurina kaislības un piemet malku ugunī,» A. Lukašenko teikto citē NEWSru.
Komentējot asiņainās sadursmes Ukrainā, A. Lukašenko velk paralēles ar 2010. gadā Minskā notikušajiem protestiem pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem, kurus opozīcija uzskatīja par viltotiem. «Tagad mūsu iedzīvotāji saprot, kas varēja notikt, ja mēs tam būtu atļāvuši notikt. Taču mēs pret viņiem neizmantojām ūdensmetējus un asaru gāzi, mēs neko nelauzām,» prezidents sacīja ziņu aģentūrai BELTA.
Rādās, ka A. Lukašenko ir izdarījis pirmos secinājumus no Ukrainas notikumiem, jo viņš parlamentā iesniedzis grozījumus likumprojektā «Par karastāvokli valstī».
Ierosinājums paredz atbrīvot no kriminālatbildības spēka struktūrvienību pārstāvjus par kaitējumu, kas nodarīts, pielietojot ieročus, ja viņi ir rīkojušies pamatota profesionālā riska vai galējas nepieciešamības apstākļos, vēsta Krievijas laikraksts Ņezavisimaja gazeta.
Eksperti uzskata, ka grozījumu pieņemšanas gadījumā drošībniekiem tiks dotas likumīgas tiesības pielietot ieročus pret protestētājiem.