Izglītību par izšķirošo faktoru, kas ļauj gūt panākumus profesionālajā dzīvē, dēvē tikai 24%, tajā pašā laikā, vērtējot, vai iegūtā izglītība viņiem pašiem palīdzējusi karjerā, vairākums atzīst, ka tā devusi zināmas priekšrocības. Tiesa, 37% teic, ka priekšrocības sniedz iegūtās zināšanas, bet 27% - ka «papīrs», diploms. Aptuveni piektajai daļai aptaujāto profesionālajā dzīvē palīdzējuši arī studiju laikā iegūtie kontakti. Vaicāti par jomām, kurās tuvākajos desmit gados varētu būt vislielākais pieprasījums pēc izglītotiem darbiniekiem, respondenti nosaukuši IT, veselības aprūpi un inženierzinātnes.
Nelielā pretrunā ar zināmu skepsi par izglītības nozīmi darba tirgū tomēr ir iedzīvotāju uzskati par to, kā Latvijas profesionālās un augstākās izglītības iestādes sagatavo jaunos speciālistus - vairākums respondentu atzīst, ka tās to dara labi, lai gan netrūkst arī kritiķu - 34% domā, ka profesionālās skolas darba tirgus jaunpienācējus sagatavo vāji, 26% to teic par augstskolām. Pētījumam pieaicinātie eksperti gan uzsver, ka izglītības nozīme darba tirgū sabiedrībā tiktu vērtēta augstāk, ja mācību iestādēs tiktu likts lielāks uzsvars uz prakses iziešanu uzņēmumos. Tāpat darbā tirgū patlaban trūkst darbvietu, kurās varētu nodarbināt tieši izglītotus speciālistus, nevis cilvēkus, kam tikai kaut kas «jāatnes vai jāaizved, un viss», kā pētījuma prezentācijā raksturoja izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks.
Gandrīz puse aptaujas dalībnieku atklāj, ka nemaz nestrādā savā specialitātē, kuru savulaik apguvuši kādā mācību iestādē. Biežākie iemesli tam ir nejaušības pēc sākts darbs citā jomā (23%), grūtības atrast darbu (22%) vai slikts atalgojums (12%) savā specialitātē, kā arī fakts, ka apgūtā profesija ir novecojusi un vairs nav nepieciešama (10%). Tas lieku reizi atgādina par mūsdienu pasaules prasību nepalikt pie vienas profesijas visa mūža garumā, bet elastīgi mainīties līdzi laikam, apgūstot jaunas prasmes un iemaņas.
Lai nākotnē atrastu labāku darbu vai iegūtu paaugstinājumu, 20% iedzīvotāju būtu gatavi ieguldīt naudu un laiku mācībās. Turklāt pēdējo desmit gadu laikā tā vai citādi jau izglītojušās aptuveni trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju. «Tas nav maz un par mums liecina labu,» saka socioloģiskās kompānijas SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. 20% respondentu darba iespēju vārdā būtu gatavi mainīt dzīvesvietu, 17% - atrast citu darbu specialitātē/profesijā, savukārt 13% - mainīt specialitāti vai profesiju. Jāatzīmē gan, ka 16% iedzīvotāju tomēr nav gatavi ne uz ko no minētā.