Daudz gaidītāju
Ziņa, ka no Līgatnes dabas taku voljera izbēdzis lācis, izplatījās vakar no rīta, bet bēgle Made, izrokot bedri zem nožogojuma, bija aizšmaukusi jau naktī - vienos lācene redzēta pie kaimiņu mājām. Policija dabas parka iebraucamos ceļus nosprostoja piecos no rīta. Vienos dienā, kad ieradāmies Līgatnē, priekšā sabraukušas teju visu Latvijas TV kompāniju automašīnas ar žurnālistiem un operatoriem. Pašvaldības policists stāsta, ka ziņu par lāča izmukšanu uzzinājis pusdivos naktī. «Šitāds lācis ir bīstams, jo nebaidās no cilvēkiem, var iet «fektēt» (diedelēt) kaut ko. Nīgra vecmeita tā Made, varbūt jau sen ir prom,» spriež policists. Gluži vecmeita gan Made nav, jo viņa ir slavenās lācenītes Ilzītes mamma, kura pēc mazuļa piedzimšanas par to nerūpējās. Abi pārējie voljerā dzīvojošie lāči augumā ir lielāki un bēgt nebija mēģinājuši.
Dabas parka apkārtne pievilināja daudzus ziņkārīgos - pie policista parunāties gan nāca, gan brauca apkārtnes vīri, smiedamies, ka lācene varbūt devusies uz Igauniju, bet citiem humors melnāks - vienu tuvējo māju saimnieks no paša rīta neatbildot uz tālruņa zvaniem, ka tik neesot apēsts. Paveca sieviete droši nāk ar sēņu groziņu - centrā cilvēki runājot, ka lācene jau noķerta. Vera Donska atceras, ka pirms desmit gadiem viens lācis jau izbēdzis un toreiz nošauts, bet pirms dažiem gadiem pašai gadījies sastapt no parka izbēgušu vilku, kas pienācis viņai no mugurpuses un somiņā meklējis ko ēdamu. Sieviete sabijusies, bet vilks izskatījies labsirdīgs un aizgājis tālāk, vēlāk tomēr esot nošauts, jo gājis ēdienu meklēt tuvējās mājās. Pie dabas taku ceļa pienāk arī trīs vācu jaunieši pilnā tūristu ekipējumā, viņi par lācenes bēgšanu jau dzirdējuši un dodas tālāk. Ir gan arī tādi tūristi, kas par parka slēgšanas iemeslu nav neko dzirdējuši.
Dos iespēju atgriezties
«Mūsu lielākā vēlme ir nenošaut lāceni, gribētu, lai viņa atgriežas voljerā dzīva, un tad varētu aicināt skatītājus viņu aplūkot,» saka Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins. Plāns, kā lāceni atrast, bija izstrādāts trijos posmos - vispirms tā sauktā klusā meklēšana, tad dzīšana ar speciāli apmācītiem un pat lāču meklēšanā pieredzējušiem suņiem, ar kuriem esot izpalīdzējusi Valsts policija. Ja ar to nepietiktu, mežā sūtītu medību dzinējus. Taču dienas laikā plāns mainījās vairākkārt, un no suņu izmantošanas beigu beigās atteicās - pēdas bija jau divpadsmit stundas vecas, un bija risks, ka suņi varētu aizskriet pakaļ, piemēram, mežacūkai, ja tā vēlāk būtu šķērsojusi lācenes pēdas. Pieredzējusī lāču kopēja Velga Vītola stāsta, ka ir gan atstājusi medu vairākās vietās, gan staigājusi pa mežu, čaukstinot maisiņu un saucot Madi, taču acīmredzot lācene ir labi paēdusi: «Es ļoti labi zinu, ko lācis jūt. Viņa ir tikusi pie zaļas zāles, pie ogām, ko ikdienā nedabū. Izstaigājusies, izskraidījusies, tagad guļ un kaifo. Kustību gaidīt var ap vakaru. Ja Ilzīte izmuktu, viņa noteikti atnāktu atpakaļ, bet ar Madi zem rociņas pa mežu nevar iet. Viņa ir mierīga, agresīva kļūtu tikai tad, ja viņai bruktu bars virsū.» Tieši tāpēc arī pēcpusdienā tika pieņemts lēmums nogaidīt un tad, ja būs ziņas par lācenes parādīšanos, mēģināt viņai iešaut miegazāles un nogādāt voljerā, kam pa šo laiku atjaunots nožogojums, skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.
Kamēr Līgatnē notika lāča meklēšana, asprātīgi ļaudis sociālajā tīklā twitter bija paspējuši izveidot Līgatnes lāča profilu un rakstīt tā piedzīvojumus, piemēram: «Ja gribi copēt - uz Gauju vari nebraukt. Visas zivis aizbiedēju. Aizbiedēju arī pāris copētāju.» Dienas laikā profilam saradās vairāk nekā 1300 sekotāju.