Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Madonas likteni vairs nesaista ar vienu zelta balsi

Dzīve Madonā varēja izvērsties pavisam citādi, ja pirms nepilniem četriem gadiem domes priekšsēdētāja vēlēšanās nebūtu bijusi viena zelta balss, kas piederēja no Latvijas Zemnieku savienības ievēlētajam gados jaunajam kalsnavietim Agrim Lungevičam. Togad Andrejs Ceļapīters izlīda kā caur adatas aci un kļuva par Madonas novada domes priekšsēdētāju.

Vēlēšanās 2009. gadā bija uzvarējusi nevis viņa pārstāvētā Tautas partija (TP), bet gan Jaunais laiks. Visu izšķīra mēra politiskā izveicība un viena balss. Nesen A. Ceļapīters iestājās Vienotībā un šajās vēlēšanās jau startēs kopā ar toreizējiem opozicionāriem no Jaunā laika.

Tagad viņš var justies drošāk, jo tik spēcīgu konkurentu starp sāncenšiem neredz. Patiesībā nebija jau arī pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanām. Varbūt tieši tāpēc A. Lungevičs, kurš vēlāk kļuva par domes priekšsēža vietnieku, nosliecies par labu nevis Jaunajam laikam (JL), bet gan A. Ceļapīteram. Viņš Madonas domi vadīja jau kopš 2001. gada, bijis arī Praulienas pagasta un Madonas rajona padomes priekšsēdis. Tas bija krīzes laiks, un pašvaldībai pēc administratīvi teritoriālās reformas bija jāsāk dzīvot jaunajā novadā, kurā pilsēta apvienojās ar 14 pagastiem un kas teritorijas ziņā bija trešais lielākais Latvijā. Tāpēc A. Lungevičs lēmumu atbalstīt A. Ceļapīteru uzskata par loģisku un neesot nožēlojis. Jaunais laiks, kurš domē ieguva astoņas vietas, mēra amatam izvirzīja Madonas 2. vidusskolas direktoru Valentīnu Rakstiņu. TP saņēma sešus mandātus, bet Latvijas Zemnieku savienībai (LZS), Saskaņas centram un Sabiedrībai citai politikai bija pa vienam deputātam.

Jauni konkurenti

Arī šajās vēlēšanās A. Lungevičs būs LZS saraksta līderis, bet viņš piekristu strādāt tandēmā ar A. Ceļapīteru arī kā vietnieks. Visu gan noteiks vēlēšanu rezultāts. Vienotības jaunajai komandai, kurā būs 12 no 17 tagadējās domes deputātiem, ir izredzes iegūt tādu rezultātu, lai ne ar vienu nav jārēķinās. Taču tādu pieeju A. Ceļapīters neatbalsta. Viņaprāt, novada attīstībai par labu nenāktu politiskās spēlītes, domē esot jāvalda labām savstarpējām attiecībām. Lielākā daļa lēmumu tiekot pieņemti vienbalsīgi. «Protams, brīžiem šķīst dzirksteles, sper zibeņi un pērkoni, bet mani priecē, ka tas notiek par lietu, lai izvēlētos labāko variantu, nevis lai apgrūtinātu vai ieriebtu,» saka A. Ceļapīters. Tiesa, par viņa pievienošanos Vienotībai vairāki tās reģionālās nodaļas biedri uzzinājuši no medijiem un uzskata, ka tas nav bijis korekti, lai gan partijas vadību varot saprast - Vienotībai pirms tam Madonā nebija sava spēcīga līdera.

Kādreizējais mēra sāncensis V. Rakstiņš vairs nav kopā ar Vienotību un šajās vēlēšanās startēs no apvienotā Tautas kontroles un sociāldemokrātu saraksta. Viņš sevi uzskata par vienīgo nopietno opozicionāru un A. Ceļapītera apvienošanos ar agrākajiem oponentiem no Jaunā laika raksturoja ar vārdiem: «Vai nu mēs nebijām tie, kas bijām, vai nu kaut kas ir mainījies.» Viņaprāt, šajos gados ir notikusi arī «milzīga varas centralizācija», kad visu izlemj novada dome, ierobežojot pagastu patstāvību. A. Ceļapīters saka, ka tikai tā varot nodrošināt līdzsvarotu attīstību. Taču pilsēta neapēdot novadu naudu - gluži pretēji, dodot iespējas, jo vieni tie nevarētu arī īstenot tādus ES projektus.

Vēl nav zināms, vai novadā startēs Saskaņas centrs. No SC ievēlētajam deputātam Rihardam Saulītim, kurš nav SC biedrs, bija informācija, ka SC saraksta nebūs, bet cilvēki tomēr jutuši SC rosīšanos. Taču Madonā būs vismaz divi jauni pieteikumi - savu komandu Madonas mākslas skolas direktores Marikas Zeimules vadībā pieteiks Visu Latvijai!-TB/LNNK. M. Zeimule no pašvaldības sagaida iepirkumu konkursos «līdzvērtīgas iespējas sava novada ražotājiem un uzņēmējiem». Pirmās pašvaldību vēlēšanas šīs būs arī Reformu partijai, kuras saraksta līderis būs bijušais Teiču rezervāta direktors Juris Jātnieks, kas iepriekš kandidēja no TP, bet domē neiekļuva. Viņš par domes vadību izsakās atzinīgi. Vaicāts, kam pieder Madona, J. Jātnieks atbild, ka tie ir vietējie cilvēki, uzņēmēji, bet izteiktu pelēko kardinālu neesot.

Iet koģenerācijas ceļu

A. Ceļapīters nevarēja pateikt, kā Madona iepriekšējā sasaukumā iekļuva to 17 izredzēto attīstības centru skaitā, kas varēja pretendēt uz ES fondu naudu pilsētvides attīstībai, vienīgo skaidrojumu saredzot attīstības rādītājos. Iespējams, sava nozīme bija arī toreizējai politiskajai piederībai - viņš bija TP vadībai pietuvināto mēru vidū. Tiesa, tajā laikā arī šķistu mazliet neparasti, ja no atbalstāmo attīstības centru saraksta būtu izsvītrota pilsēta, kurā tolaik viens no ietekmīgākajiem uzņēmējiem bija kādreizējā Tautas partijas līdera Andra Šķēles brālis Edgars Šķēle.

Laikraksts Madonas Stars 2011. gada pavasarī, rakstot par iecerēto koģenerācijas staciju finansēšanu, minēja, ka Madonas iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrībai ir bažas par projektā iesaistīto uzņēmēju reputāciju, minot, ka jau iepriekš E. Šķēlem piederošās SIA Ave MTP noslēgtais līgums ar pašvaldības uzņēmumu Madonas siltums par siltumenerģijas iepirkumu nav bijis iedzīvotājiem izdevīgs. E. Šķēlem novadā pieder lieli īpašumi un kapitāldaļas vairākās komercsabiedrībās. Atceroties to, A. Ceļapīters ar nožēlu secina, ka ir pazaudēts laiks, bet viņš vēl cerot, ka atradīsies uzņēmīgi cilvēki. Sauleskalnā ir uzbūvēta koģenerācijas stacija un cilvēki no tā ir tikai ieguvēji, kamēr Madona vēl cerot ielēkt pēdējā vagonā, lai tiktu pie lētāka siltuma. Ņemot vērā gāzes cenu pieaugumu, novads ir ieguvis, jau laikus sākot ceļu koģenerācijas virzienā, uzskata arī J. Jātnieks. To, ka pirms pāris gadiem šī ideja netika pieņemta, viņaprāt, varot skaidrot ar to, ka tolaik palielās investīcijas apkures tehnoloģijās negarantēja zemas ekspluatācijas izmaksas.

Nesen Mežvidos atklāta jauna koģenerācijas stacija, kas ar šķeldu apkurinās siltumnīcas, kur audzēšot tomātus. «Mums nav pieejas gāzes un naftas resursiem, un tas ir ļāvis attīstīties atjaunojamo energoresursu izmantošanai. Savu siltumu mēs izaudzējam un saražojam paši, tas arī ir labs iemesls siltināt mājas,» stāsta domes priekšsēdis. Nosiltinātas esot aptuveni 20 pašvaldības iestādes, kā arī trīs četras dzīvojamās mājas. ES naudu pašvaldība ieguldījusi izglītības un sporta iestāžu infrastruktūrā, kā arī enerģētikā. Novada vadība lepojas ar vislielāko ieguldījumu uz vienu iedzīvotāju ES fondu apguvē, kas ir 1137 lati. Līdz 2013. gadam Madonas novads piesaistīja 30,7 miljonus latu. Visā novadā īstenoti 63 projekti. Tiesa, lielie projekti jau ir mantoti no iepriekšējā sasaukuma.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?