Gallup pētījums veikts 135 pasaules valstīs, noskaidrojot šo valstu iedzīvotāju uzticēšanās līmeni bankām 2012. gadā. Noskaidrots, ka Latvijā un Lietuvā uzticības līmenis bankām ir zemāks nekā vidēji ES, un attiecīgi 32% un 29% aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka bankām uzticas, savukārt attiecīgi 56% un 63% tām neuzticas. Jāuzsver, ka Igaunijā iedzīvotāju uzticēšanās līmenis bankām ir ievērojami augstāks - pozitīvu viedokli par banku sektoru pauduši 55% aptaujāto, taču vislielāko klientu uzticēšanos saskaņā ar pētījuma rezultātiem bauda Āzijas, īpaši Dienvidaustrumāzijas, valstu, piemēram, Malaizijas un Taizemes bankas.
Pauls bankām vairs netic
Šādi uzticības rādītāji lielā mērā sasaucas ar satricinājumiem, kurus kopš neatkarības atgūšanas piedzīvojusi Latvijas banku sistēma - vispirms Bankas Baltija sabrukums, vēlāk Parex bankas un Latvijas Krājbankas krahs. Nedienas ar miljonāru Valērija Kargina un Viktora Krasovicka izveidoto Parex banku tiek uzskatītas par vienu no iemesliem, kas 2008. gadā satricināja Latvijas ekonomiku, liekot valstij aizņemties naudu no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas. Savukārt Krājbankas krahā vairākas sabiedrībā pazīstamas personas zaudēja ievērojamus finanšu līdzekļus, kuri krietni pārsniedz valsts garantēto atlīdzību līdz 100 000 eiro jeb aptuveni 70 000 latu.
Starp šādiem bankas klientiem bija izdevniecības Žurnāls Santa līdzīpašniece Santa Anča, kura Krājbankā glabāja aptuveni pusmiljonu latu, kā arī maestro Raimonds Pauls, kam bankā bijuši aptuveni 700 tūkstoši latu. Lai gan S. Anča savus personīgos līdzekļus arī pēc notikušā joprojām uztic bankām, viņa Dienai atzīst, ka Krājbankā zaudētā nauda mazinājusi viņas uzticību banku sektoram. «Tu bez bankām, tieši tāpat kā bez pārtikas veikala, iztikt nevari, tāpēc tev jebkādā veidā ar bankām jāsadarbojas,» norāda S. Anča. Tiesa, viņa atzīst, ka vairāk apvainojusies nevis uz Krājbanku, bet gan uz valsti, kura nav spējusi bankā notiekošo kontrolēt un uzraudzīt.
Arī R. Pauls Dienai stāsta, ka naudu joprojām glabā bankās, taču viņš uzticību banku sistēmai ir zaudējis. «Varbūt citiem ir atšķirīgi uzskati, bet es vairs neticu banku sistēmai, es neticu nevienam vārdam vairs. Es uzskatu, ka tā bija viena no lielākajām blēdībām, faktiski izzagšana!» teic R. Pauls. Nesen gan Lietuvas bankas Snoras un Latvijas Krājbankas īpašnieks Vladimirs Antonovs portālam Delfi.lv paziņojis, ka R. Paulam vēlas personīgi atdot visu Krājbankā zaudēto naudu ar procentiem.
Krāj skaidru naudu
Pētījums, ko veikusi banka Citadele un OMD Latvija Snapshot, liecina, ka vairāk nekā puse jeb 51% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nesteidzas naudu glabāt bankās, bet gan tā vietā veido skaidras naudas uzkrājumus. Šādu naudas glabāšanas veidu, kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē pieejamā informācija par valsts amatpersonu deklarācijām, iecienījuši arī vairāki Saeimas deputāti. Naudas apjoms, ko deputāti uzkrājuši skaidrā veidā, mērāms, sākot ar dažiem tūkstošiem līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu latu.
Deputāts Andrejs Elksniņš (Saskaņas centrs) uzkrājis nedaudz vairāk nekā 35 tūkstošus latu skaidrā veidā. Vērā ņemamus skaidras naudas uzkrājumus veidojis arī saskaņietis Ivars Zariņš, kurš šādi glabā 79 tūkstošus eiro un 5000 latu. Deputātam ir arī vairāk nekā 12 tūkstošos latu mērāmi bezskaidrās naudas uzkrājumi.
I. Zariņš savu motivāciju veidot tik ievērojamus skaidras naudas uzkrājumus komentē, atzīstot, ka neuzticas Latvijas bankām, tādēļ cenšas būt pēc iespējas mazāk saistīts ar tām. «Ir acīm redzami, ka valdība iet banku lobija pavadā kā paklausīgs jēriņš. Piemēram, tas, kā tiek likvidēta Hipotēku banka - vienīgā valsts banka, uzskatāmi parāda, ka atsevišķu skandināvu banku lobija ietekme uz valdību ir tik liela, ka to intereses tiks īstenotas pat, ja tas sabiedrībai nes daudzu miljonu zaudējumu,» pauž deputāts. Līdzīgās domās ir arī A. Elksniņš, norādot, ka tas, ko saka valsts augstākās amatpersonas par vairāku banku patieso finansiālo stāvokli, ne vienmēr atbilst īstenībai. «Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka labāk ir naudu glabāt pie sevis, nevis uzticēties vienai vai otrai bankai,» saka A. Elksniņš.
Pāris tūkstošu latu skaidrā veidā uzkrājis arī deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), taču viņš uzsver, ka šādai rīcībai nav saistības ar neuzticēšanos bankām. «Nav tā, ka es neuzticos bankām un tāpēc turu naudu mājās. Konkrētā gadījumā man tā summa bija skaidrā naudā un tā arī palika. Es šo naudas summu nekur īpaši nenesu,» apgalvo deputāts. Savukārt ZZS frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka nedaudz vairāk nekā tūkstoti latu mājās glabā pašdisciplīnas dēļ: «Ja es kaut ko gribu uzkrāt, tad es labāk katru mēnesi kaut kādu naudiņu izņemu no bankomāta un ielieku atvilktnē.» Lai gan savulaik nācies pazaudēt lielas naudas summas Bankā Baltija, deputāts bankām uzticas valsts garantētās atlīdzības dēļ.
Aptaujātos deputātus no paraduma glabāt skaidru naudu neattur arī garnadžu uzbrukumi, ar ko savulaik nācies saskarties gan I. Līdakam, kuram no darba kabineta reiz nozagti vairāki simti latu, gan I. Parādniekam, kuram savulaik aplaupīts mājoklis.
Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis gan uzsver, ka gadījumi, kad no mājām tiek nozagtas lielas naudas summas, notiek reti. Pārsvarā tiek zagti dārgi kažoki, rotaslietas un pulksteņi, tiesa, T. Sadovskis gan atminas gadījumu Rēzeknē, kur 11 un 12 gadu veci puikas no dzīvokļa nozaguši vairāk nekā 30 tūkstošu latu. Zādzība izdarīta kādas mājas pirmā stāva dzīvoklī, kā vēlāk noskaidrots izmeklēšanā, zēni pa logu bija pamanījuši kārotas datorspēles iepakojuma kasti un tāpēc, izsitot lodžijas stiklu, iekļuvuši dzīvoklī. Iepakojuma kastē atradusies nevis datorspēle, bet gan minētā naudas summa.
Lasītājs ar pseidonīmu Tornis portālā www.diena.lv raksta: «Sens un tālredzīgs padoms ir savu kapitālu glabāt dažādās vietās (piemēram, daļu bankā, daļu mājās un, ja līdzekļu daudz, vēl daļu investēt). Ja kaut kur ar līdzekļiem neiet labi, vismaz nebūs pazaudēts viss. Šajā jomā maksimālisms ir ļoti riskants un tuvredzīgs piegā-jiens.»