Cik daudz dzīvnieku ir patversmē? No kurienes viņi tur nonāk?
Lielajā Līču dzīvnieku patversmē ik dienas nekad nav mazāk par 200 dzīvniekiem - 150 suņiem un 50 kaķiem. Suņus uz patversmi nogādā suņu ķērāji. Suņi ir vai nu noklīduši, vai apzināti anonīmi pamesti uz ielas. Savukārt kaķi Līču patversmē nonāk, ja tiem ir miris saimnieks vai dzīvnieciņu neļauj ņemt līdzi uz sociālo māju.
Cik bieži izdodas atrast zvēriņiem jaunus saimniekus?
Ulubele attieksmē pret dzīvniekiem, kuri nonāk pie mums, ir uzlikusi augstu latiņu - nesodām dzīvnieku anonīmi bezatbildīgā saimnieka vietā. Ulubelē neeitanizē dzīvnieku, ja vien viņš nav neglābjami slims vai necieš fiziskas mokas. Šāds no killing statuss uzliek milzīgu papildu pienākumu - cītīgi strādāt un nemitīgi izdomāt jaunus veidus, kā iekārtot pamestos un kā nodrošināt, lai nejauši noklīdušie ātrāk satiek savu saimnieku. Esam izveidojuši publisku bezmaksas portālu Dzīvnieku policija.lv, kas veiksmīgi darbojas jau vairāk nekā gadu. Pateicoties portālam, nupat jau esam nolīdzsvarojuši patversmes bilanci. Tas nozīmē - cik uzņemam, tik arī pašlaik spējam iekārtot, atrodot īstos vai jaunus saimniekus. Mēnesī šādi spējam palīdzēt jau 100 dzīvniekiem. Aktīvi strādājam, lai valstī tiktu ieviesta programma obligātai suņu apzīmēšanai (čipēšanai) un reģistrēšanai valsts reģistrā. Bez dzīvnieka sasaistes ar konkrēto saimnieku pamesto dzīvnieku skaitu nekādi nevarēs samazināt. Ar izglītošanu vien nepietiek, beidzot ir reāli jāsāk darboties arī bezatbildīgo sodīšanai, kas pašlaik praktiski nav iespējama, jo pārkāpēji ir anonīmi.
Ko darīt cilvēkiem, ja redz uz ielas klaiņojošu dzīvnieku?
Klaiņojoši suņi skaitās sabiedriski bīstami. Tāpēc, ja redzat klīstam suni bez saimnieka, būtu jāpiezvana uz katrā pašvaldībā noteikto dispečerdienestu. Šis dienests izvērtē zvanus un iespēju robežās reaģē, sūtot ķērājus. Taču pašvaldību iespējas izķert visus suņus, kas klīst apkārt bez saimniekiem, ir ierobežotas. Tāpēc arī izveidojām portālu, kur katrs, kurš ir atradis vai pazaudējis dzīvnieku, var bez maksas ievietot sludinājumu, pievienojot kaut ar mobilo telefonu fiksētu dzīvnieka foto. Ar kaķiem ir daudz sarežģītāk. Ir ļoti daudz ielas kaķu koloniju, kuras baro un apkopj konkrēti brīvprātīgie. Daudzās pašvaldībās darbojas ielas kaķu sterilizācijas programmas. Aprūpētas sterilizētu ielas kaķu kolonijas nav klaiņojošie dzīvnieki. Tāpēc, ja pats nespējat sniegt mājas un ņemt aprūpē kādu no šiem ielas minkām, lieciet viņiem mieru un neuzstājiet uz obligātu aizvākšanu no jūsu acīm. Viņiem ir tiesības (pēc likuma) uzturēties dzīvojamo māju tuvumā un būt kāda aprūpētiem.
Ar ko jārēķinās, paņemot dzīvnieku no patversmes? Un vai to var darīt katrs?
Dzīvnieku var iegādāties persona, kura sasniegusi 18 gadu vecumu. To nedrīkstētu darīt impulsīvi vai pakļaujoties bērnu diktātam. Patversmju dzīvnieki ne ar ko nav sliktāki par audzētavās iegādātiem. Viss atkarīgs no turpmākā - cik daudz laika un darba ieguldīsiet, lai no maza kucēna vai kaķēna izaudzinātu kārtīgu suni vai kaķi. Arī ņemot pieaugušu dzīvnieku, ir daudz priekšrocību - patversmes darbinieki jums ieteiks piemērotāko dzīvnieku jūsu vēlmēm un dzīvesveidam. Dzīvnieks jau būs vakcinēts un sterilizēts - mazāka iespēja viņam saslimt, kā arī tas neradīs nevienam nevajadzīgus pēcnācējus.
Kā var palīdzēt patversmē esošajiem dzīvniekiem? Kas ir specifisks tieši ziemas sezonā?
Līču patversmei vienmēr noder segas, pārvalki, palagi, dvieļi, ko izmantojam iekštelpu dzīvnieku guļvietām. Pašvaldības piešķir nelielu finansējumu katram dzīvniekam tikai pirmajām 14 dienām (pēc likuma), tāpēc nozīmīgs atbalsts ir dzīvnieku pārtika - konservi vai sausā barība. Esam pateicīgi visiem brīvprātīgajiem palīgiem, kuri brauc palīdzēt remontdarbos, patversmes uzkopšanās talkās un staidzināt suņus.