«Darbam nepieciešamo valodu var iemācīties mēneša laikā, galvenais faktors, izvēloties darbiniekus, ir ātrums, strādājot ar datoru,» skaidro _Baltik IT_ filiāles vadītājs Anatolijs Glasmans. Prasības nav augstas, tāpēc tagad 80 cilvēkus nodarbinošais uzņēmums gada beigās sola jau 200 darba vietu.
Runway pārstāvis R. Dinka atklāj, ka mūsu komunikāciju kultūra ir tuva tai, kāda ir Skandināvijā, bet problēmas rada, piemēram, dāņu valodas zinātāju trūkums. Arī Taxi Kurir Riga prioritātes, izraugoties darbiniekus, esot pamatzināšanas valodā un izpratne par zviedru kultūru un sabiedrību. «Ar valodu vien nepietiek, esam servisa uzņēmums, tāpēc pārzināt kultūras nianses ir ļoti svarīgi,» skaidro Taxi Kurir Rīga pārstāve. Strauju paplašināšanos traucē potenciālo darbinieku nespēja sniegt kvalitatīvu servisu, jo zviedru valodas zinātāju pietiek. «Darbiniekus ar nepieciešamo zināšanu kombināciju nekad nav viegli atrast, bet Rīgā darba tirgus to ļāva izdarīt samērā ātri. Pirmkārt, svarīga ir personība, tad jāskatās, vai ir atbilstoša izglītība un valodas zināšanas,» uzskata Cytec Latvia direktors Egberts Boerrigters. Uzņēmuma birojā darbs notiek angļu valodā, bet pakalpojumi tiek sniegti septiņās valodās, un gandrīz visi darbinieki ir ieguvuši augstāko izglītību vai joprojām mācās. Vieglāk esot strādāt arī ar tiem, kas studējuši vai dzīvojuši ārpus Latvijas, tādējādi iepazīstot un izprotot citas kultūras.
«Droši varu teikt, ka mūsu darbinieka dzīves līmenis Latvijā ir augstāks nekā tā paša darba veicējam Itālijā,» apgalvo Baltik IT Liepājas filiāles vadītājs A. Glasmans. Arī, piemēram, Skandināvijā zvanu centrāļu darbinieki skaitās zemu atalgots amats, kamēr Latvijā šo uzņēmumu darbinieki saņem vairāk par vidējo algu. Konkrēti cipari netiek saukti, uzņēmuma pārstāvji atzīmē, ka atalgojums atšķiras gan pēc padarītā apjoma, gan pienākumiem, vienīgi norāda, ka Latvijā nozares darbinieki pelna, sākot no 450 latiem uz rokas.
G. Prīmane-Bērziņa stāsta, ka agrāk Taxi Kurir Riga zviedru valodas zinātājus meklējuši gan Daugavpils Universitātē, gan Latvijas Kultūras akadēmijā, kur skandināvu valodas un kultūras studijas esot augstā līmenī, taču sadarbība nav izveidota. Latvijas Kultūras akadēmijas Svešvalodu katedras sekretārs Ēriks Bormanis teic, ka uzņēmumi interesi izrāda reti un lielākoties meklē lektorus, nevis topošos valodniekus. No jauniešu puses arī interese par Ziemeļvalstu valodām esot neliela, līdz ar to katru gadu dota iespēja sākt studijas tikai vienā no tām. Arī Latvijas Universitātē Ziemeļvalstu valodas ir tikai kā papildu priekšmets angļu filologiem.
Runway uzņēmējdarbības procesu direktors Raitis Dinka uzskata, ka Latvijas valsts nav saskatījusi šīs industrijas potenciālu. «Ja būtu pietiekams skaits cilvēku ar attiecīgo valodu zināšanām, esmu pārliecināts, ka jau tuvākajā laikā spētu nodrošināt vēl vismaz divsimt darba vietu, bet neesmu dzirdējis, ka no valsts puses tādu zināšanu apguve tiktu organizēta.» Par vakantajām darba vietām uzņēmums informē arī Valsts nodarbinātības dienestu, taču, ja cilvēks ir, piemēram, zviedriski runājošs grāmatvedis, šī vakance netiek ieteikta neatbilstošās kvalifikācijas dēļ, neņemot vērā valodas zināšanas. Par šādiem gadījumiem uzņēmums uzzina tikai vēlāk no darbiniekiem, kas iepriekš vērsušies VND.