Zane izrāda žurciņas privātmāju, ko pati uzmeistarojusi. Veikalā pirktajā būrītī iekarināta Zanes tamborēta balta guļamistaba. Izrāpjoties laukā, grauzējiņa ērti var nokļūt pieliekamajā - noliktavā, uz kurieni viņa nes visu, ko vien dabū ķepiņās. Viņa droši tekalē pa mītnes ejām un labprāt guļ arī sarkanajā tamborētajā guļamistabā.
Zane daudz laika pavada mājās, jo te top viņas gleznas. No viena darbiņa uz mani raugās Līziņa. Viņa stāv uz ledus ar slidām kājās, bet uz muguras, spalviņā ieķēries, tup mazs vīriņš. Zane saka: «Leonardo da Vinči bija Mona Liza, man ir Mana Līze.»