Individualitāte, izmēri, ērtības un motora skaņa - četri argumenti, kas fotogrāfam un fotoaģentūras F64 īpašniekam Gatim Rozenfeldam lika izvēlēties Alfa Romeo 166 automašīnu.
Gatis daudz nebēdā par sabiedrībā valdošo uzskatu, ka Alfa Romeo ir tehniski neuzticama, cimperlīga un prasa no braucēja īpašu attieksmi. «Gribēju Alfa Romeo, jo otrai izvēlei - Jaguar X-type - nepatika panelis,» smaidot skaidro G. Rozenfelds, «lielai daļai automašīnu vispār ir ļoti neglīti priekšējie paneļi, un tajā budžeta kategorijā, kurā es lūkojos pēc auto, paneļi mani vispār neuzrunāja.»
Kad automarka bija izvēlēta, atlika izšķirties par modeli. Tolaik tirgū parādījās Alfa Romeo 159, taču tā bija mazāka un, kā jau jauns modelis, arī daudz dārgāka.
Tādējādi fotogrāfa īpašumā nonāca 2007. gada Alfa Romeo 166 ar 2,5 litru dzinēju un manuālo pārnesuma kārbu. Izmērs esot tāds, ka braucēji var justies ērti gan priekšā, gan aizmugurē. Taču par lielāko vērtību G. Rozenfelds uzskata motora skaņu, piebilstot, ka daudzi Alfa Romeo cienītāji tieši motora dziesmu uzlūko kā vienu no būtiskajām markas vērtībām.
Protams, mašīna nav ideāla. Pirmkārt, salonā nav krūzīšu turētāju, un cilvēkiem, kas automašīnā pavada samērā daudz laika, tas rada neērtības. Atrunas, ka Alfa Romeo ir auto ar sporta gēniem un tādēļ nekas, pat kafija, nedrīkst novērst vadītāja uzmanību no ceļamērķa, netiek ņemtas vērā. Otrkārt, mašīna ir ļoti zema, un arī tas, iespējams, ir sporta gēnu dēļ. Tādēļ fotogrāfs ziemā ar Alfu faktiski nebrauc, jo žēl...
Līdz šim G. Rozenfeldam par automašīnas tehnisko stāvokli būtisku sūdzību nav bijis, tiesa, respektējot automašīnas jutīgumu pret ceļa segumu un tehniskās apkopes veicot savlaicīgi. Ja salīdzina Alfa Romeo remonta izmaksas ar citiem auto, tad tās ir faktiski vienā līmenī ar fotogrāfa otru auto - Audi A4. Savukārt iepriekš lietotais Renault markas automobilis gan bijis jāremontē daudz biežāk un arī dārgāk. Arī ar servisu pieejamību un kvalificētiem mehāniķiem problēmu neesot.
G. Rozenfelds uzskata, ka mīts par «birstošām» alfām ir radies no 90. gadu beigās ražotajiem modeļiem ar ievērojamu nobraukumu un attiecīgi iztērētu resursu; tādējādi arī viņš pats nezina, kas notiks ar viņa auto vēl pēc nobrauktiem 50 tūkstošiem kilometru. Alfa Romeo īpašnieks atzīst, ka vēl viens auto trūkums ir cena otrreizējā tirgū, kas ir «nekāda», tiesa, saprotot, ka 10-12 gadu vecu Alfa Romeo automašīnu resurss ir faktiski izbeidzies. Tomēr G. Rozenfelds ir samierinājies, ka arī viņa alfu nākotnē piemeklēs līdzīgs liktenis, un par to daudz nebēdā.
Taču auto ir emocionāls pirkums. «Viņa ir skaista pilsētas mašīna. «Viņa», nevis «tā»,» piebilst fotogrāfs, vēl izsakot brīdinājumu - ja līdzekļi degvielas iegādei ir būtisks izvēles kritērijs, tad Alfa Romeo nav īstā izvēle, jo tās sporta gēni un sešu cilindru motors nav domāts taupībai, bet gan azartiskai braukšanai un vadītāja priekam.