Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus
Rīgā +5 °C
Smidzinošs lietus
Sestdiena, 26. oktobris
Kaiva, Amanda, Amanta

Mazā, stiegrā princese

Ja viņu kaut reizi mūžā esi redzējis, nav iespējams skatu aizmirst. Viņa - tā ir Pīna Bauša, vācu ekspresionisma tradīcijas turpinātāja baleta un dramatiskajā mākslā un leģendarizētās tanzdrama/dejasdrāmas galvenā figūra, visā pasaulē slavenā «cilvēciskā teātra brīnuma» - Vupertāles dejas teātra - radītāja, - bija skaista, trausla sieviete ar mežonīgu gribasspēku, kuru bija grūti paslēpt caururbjošajā acu skatienā.

«Mana meitene no sapņiem un tumsas,» teicis Federiko Fellīni, izvēloties Pīnu savā filmā _Un kuģis peld_ par noslēpumaino, aklo aristokrāti «prinčipessu» jeb princesi Lerīmiju, kura savā somnambuliskajā eksistencē vienlaikus šķitās i dižena, i biedējoša.

Paniskas bailes runāt

«Vistievākā būtne pasaulē,» - tā Pīnas skolotājs Ņujorkas Džuljārda skolā (1959-1962) un vēlākais partneris Metropolitēna baletā Pols Teilors. «Centīga, ļoti gudra, ārkārtā mērķtiecīga un vitālas kaisles pārpilna,» - tā viņas pirmais pedagogs Kurts Joss, kura vadītajā skolā - Esenes Folkvanga akadēmijā - Pīna Bauša iegūst dejotājas izglītību (1955-1958). Kā pati vēlāk atzinusies, «tikai tāpēc, ka man bija paniskas bailes runāt. Un joprojām ir». Tādēļ Bauša nereti tiek dēvēta par nekomunikablu, noslēgtu cilvēku, kaut patiesībā ikviens, kas piedalījies viņas nu jau leģendām apvītajos «draudzības festivālos» - kultūras pasākumu sesijās Vupertālē, kuras Pīna rīko ar saviem slavenajiem draugiem - māksliniekiem no visas pasaules -, apgalvos, ka nezina otru tik optimistisku, atvērtu, magnētisku un sirsnīgu personību. Kaut arī Pīna, allaž tērpusies melnā, nekad uz jautājumiem neatbild tieši, brīžam pārlieku ilgi klusē, aizsmēķēdama kārtējo cigareti un/vai strēbdama kārtējo gigantisko kafijas krūzi, līdz kautrīgi un klusi izmoka teikumu. Vienkāršu, bet precīzu. «Kad es kustos, es jūtu. Es nepadodos.» Viņa ir apsēsta kā ikviens ģēnijs. Vēl Bauša ir stingras disciplīnas fanātiķe - viņas dēls Salomons (28) teic, ka «vārds «nokavēt» neeksistē mātes vārdnīcā». Mēģinājumi pie Pīnas, viss viens, gatavojot jaunu izrādi vai atjaunojot agrākos iestudējumus, sākas plkst.10 un beidzas 22 (tādēļ nav jābrīnās, ka Vupertāles teātra mājaslapā repertuārs un neskaitāmu starptautisku viesizrāžu grafiks jau tagad ir zināms līdz 2012.gadam un tur ir dejas izrādes no 1975.gada līdz pēdējam Baušas iestudējumam Bez nosaukuma, kura premjera notika jūnija vidū). Piemēram, tuvākā vieta, kur noskatīties satricinoši nežēlīgos 1976.gada Septiņus nāves grēkus (Bertolta Brehta teksts, Kurta Veila mūzika), ir Maskava, Čehova festivāls 21., 22., 23. jūlijā.

Kad cits Eiropas kinomags - jautrais traģiķis Pedro Almodovars izvēlas savā filmā Runā ar viņu (2002) iekļaut vienu no savas jaunības iemīļotākajiem teātra izrādes fragmentiem - ainu no baleta Cafᅢᄅ Mᅢᄐller (tā ir viena no pirmajām slavenajām Baušas horeogrāfijām Vupertālē, 1978) -, Pīna, kurai filmas uzņemšanas laikā jau sešdesmit viens, ar azartu metas darbā - konvulsīvi joņojošā kafejnīcas demolētāja, šī skumjā bestija taču ir viņas «firmas zīmes» loma. Iespējams, šo kinoepizodi var uztvert arī kā hommage pašas revolucionārajam feminisma manifestam - Stravinska Svētpavasarim, kuru Pīna Bauša 1975.gadā iestudēja kā radoši eksplozīvu kontruzbrukumu skandalozajai Morisa Bežāra 1959.gada izrādei. Bežāram seksuāli orģiastiskā spēka transā un dejas trakumā vērpās gandrīz kailu vīriešu bars, bet Baušas baletā pirmatnējai ekstāzei līdzvērtīgi brašiem dejotājiem nodevās arī sieviešu pulks, turklāt darīja to uz skatuves, klātas ar biezu svaigas zemes kārtu.

Antropoloģiskie ceļojumi

Taču, kā kad spītējot tik dažādajiem, kardināli daudzveidīgajiem modernās dejas teātra izteiksmes formu meklējumiem, ar ko pašaizliedzīgi jau kopš 1973.gada noņemas Tanztheater Wuppertal internacionālā trupa, jau Cafᅢᄅ Mᅢᄐller iezīmējas Baušas radošā rokraksta vadtēma - deja kā cilvēku esības dienasgrāmata. Varbūt deja kā kolektīvas terapijas un intīmi smeldzīgu stāstu stāstīšanas seanss visekstrēmāk izpaudās 2000.gada izrādē Kontakthof - «dāmām un kungiem ap 65» -, kurā skatītāji gluži viltīgi un absolūti neformāli tika iesaistīti «baletā»? Taču tai pašā gadā top arī Baušas pirmā izrāde - ekskursija - Wesenland/Pļavu zeme, aizsākums dejasdrāmu sērijai, kas izstrādātas kādā konkrētā ģeopolitiskā vietā (tā bija Budapešta). Vēlāk šādu režisores - horeogrāfes - darbības metodi teorētiķi nodēvēs par «Baušas antropoloģiskajiem ceļojumiem» un metode rezultēsies lieliskos krāšņos (gandrīz kauns teikt) šovos - Viktors (1986, par Romu), Palermo Palermo (1989), Logu tīrītājs (1997, par Honkongu), Mazurka Fogo (par Kaboverdi, bijušo Portugāles koloniju Āfrikā, 1998), Aqua/Ūdens (2001, veltījums Sanpaulu), Nefes (2003, par Stambulu Turcijā), Ten Chi (2004, hommage Japānai), Rupjais grieziens (2005, Seula, Dienvidkoreja), Bambusa blūzs (2007, izrāde Indijai). Un katrā gadījumā Bauša ar savu teātra trupu dzīvo visās šajās vietās, pēta «iezemiešu» paražas, attiecības, rituālus, sadzīvi un dzīves ritmu, beigu galā iegūstot niansētus cilvēcisku kaislību dokumentējumus un mikrosižetiskus - no drāmas līdz cirka farsam - stāstus... visai cilvēcei. Bauša savu «ģeopolitiskā cikla» izrāžu veidošanas stilu sauca par «jautājumu - atbilžu» metodi, kur visi dejotāji ir kopīgās dramaturģiskās struktūras līdzautori.

Protams, es nevaru atturēties, nenosaucis savas trīs mīļākās izrādes: Neļķes (1982), Divas cigaretes tumsā (1985) un bez šaubām jau hrestomātiskais Logu tīrītājs. Jo tieši tajās esmu visskaudrāk izjutis, cik virtuozi izgaist robeža starp modernās dejas teātra ne-dabisko konstruētību (kuru nemīlu) un dramatisko mākslu, kurā ķermenis kustībā ir mēmā vārda visizteiksmīgākais turpinājums. Šāda teātra dēļ ir vērts triekties uz garlaicīgo mazpilsētu Vupertāli, kuru līdz ģeniālajai Princesei Pīnai pazina tikai tāpēc, ka tur bija dzimis Frīdrihs Engelss, izgudrots aspirīns un pa pilsētu braukāja virs upes gultnes iekārts muļķīgi lēns gaisa tramvajs.

Japānas imperatora prēmijas laureāti, Venēcijas biennāles Zelta lauvas ieguvēju, Francijas Goda leģiona ordeņa kavalieri, pirmo horeogrāfi - Eiropas Teātra prēmijas laureāti, spītīgo Vēzi pēc horoskopa piecu dienu laikā uzveica vēzis.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?