Kā stāsta LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa, paplašinot daudzbērnu ģimenes definīciju, no nākamā gada daudzbērnu ģimenes karti varēs iegūt arī tad, ja bērni būs 24 gadus veci un turpinās mācības. No aptuveni 30 000 daudzbērnu ģimenēm šobrīd atlaižu programmā iesaistījušās aptuveni 14 000 ģimeņu. Kā rāda aptaujas dati, visbiežāk tiek izmantotas atlaides grāmatnīcās, veikalos - iegādājoties apģērbu, degvielas uzpildes stacijās un kultūras iestādēs. Kopumā programmā šobrīd iesaistīti vairāk nekā 150 uzņēmumu, pārsvarā gan privātie. Sabiedrības integrācijas fonda direktore Aija Bauere neslēpj, ka valsts uzņēmumi ieinteresētību neizrāda. Saņemti gan vienkārši atteikumi, gan argumenti, ka lēmumu pieņemšanai nepieciešams ilgs laiks un akcepts no valsts institūciju puses, kā arī attiecīgas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos. Taču darbs šajā jomā tiks turpināts - mērķis ir iesaistīt vismaz transporta nozarē strādājošos. Tāpat problēmas ir ar lielajām pārtikas veikalu ķēdēm - no visām šobrīd saņemts atteikums. Vēlmi sadarboties neizrādot arī pašvaldības. Tajā pašā laikā ģimenes izsaka atzinību - aptaujā 94% norāda, ka vēlas karti izmantot arī nākotnē.
Kamēr ministrijā uzsver labās lietas, demogrāfs Ilmārs Mežs uzskata, ka nākamgad situācija daudzbērnu ģimenēm būs pat sliktāka. Dienai viņš norāda, ka joprojām lielākā problēma ir netaisnīgais nabadzības risks, kurā valdība nostāda ģimenes ar vairākiem bērniem pat tad, ja abi vecāki ir strādājoši. Vairums Eiropas valstu šāda veida situācijas ir spējušas novērst, tajā skaitā Igaunija. Latvija ir vien ceļa sākumā, uzskata I. Mežs. Arī izmaiņas no nākamā gada situāciju neuzlabošot, bet to pat pasliktināšot. Kā piemēru demogrāfs min diferencēto neapliekamo minimumu. Tas palīdzēs tikai vientuļiem mazo algu saņēmējiem, bet, tiklīdz kā tētim vai mammai ir divi apgādājami bērni, uzlabojumi viņus nesasniedz - alga ir par mazu, lai tos sajustu. Vēl jo vairāk - situācijā, ja kāds no daudzbērnu ģimenes vecākiem pelna 1000 eiro, bet viņam ir četri bērni un varbūt vēl sieva vai vīrs apgādībā, tad šādām ģimenēm būs vēl sliktāk - viņiem atņems, un iegūto naudu iedalīs «vientuļiem vecpuišiem, kuriem nav bērnu», skarbs ir I. Mežs.
Pozitīva nav arī valdības vēlme «aiziet prom» no bērnudārza problēmas. Valsts atbalsts ģimenēm, kuru bērni gaida rindā uz pašvaldības dārziņu, tāpēc apmeklē privāto bērnudārzu, turpināsies vien līdz maijam. Valsts šādi ietaupa naudu, bet neviens neesot parēķinājis, vai šīs ģimenes tādējādi nezaudē vairāk, uzsver I. Mežs.
Līdzīgās domās ir Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības valdes priekšsēdētājs Leonīds Mucenieks. Viņš Dienai norāda, ka joprojām lielākā problēma ir ģimeņu spēja balansēt starp visām vajadzībām - veselību, dzīvokli, izglītību un citām. Turklāt vietējās pašvaldības nāk palīgā tikai tad, ja ģimenei ir trūcīgās vai maznodrošinātās statuss. Rezultātā sanāk paradokss - lai dabūtu atbalstu, ir jākļūst vēl trūcīgākai. Attieksmi var ielikt rāmjos - cik var, tik palīdz, bet, ņemot vērā varēšanu, arī rezultāts nav labs, nosaka L. Mucenieks.