D. Medvedevs, kurš 2008. gadā bija Krievijas prezidents un pavēlēja sākt ofensīvu pret Gruzijas karaspēku pēc tam, kad gruzīni naktī uz 8. augustu apšaudīja separātiskā Dienvidosetijas reģiona galvaspilsētu Chinvali, uzskata, ka piecu dienu karš nenotika starp Gruziju un Krieviju, bet starp Gruziju un Dienvidosetiju. «Krievijai nācās iesaistīties, lai piespiestu Gruziju pārtraukt cilvēku iznīcināšanu,» sacīja D. Medvedevs.
Viņš apgalvo, ka Maskavas galvenais mērķis, iesaistoties karā, bija Gruzijas separātiskajā reģionā dzīvojošo Krievijas pilsoņu aizsargāšana. «Mēs neizskatījām iespēju nomainīt Gruzijā valdošo režīmu, pat neskatoties uz to, ka acīmredzamu iemeslu dēļ mani kolēģi un es nekad vairs nespiedīsim roku Saakašvili kungam,» apgalvo Krievijas premjers. «Man viņš ir kara noziedznieks. Tomēr mēs uzskatījām un joprojām uzskatām, ka tautai pašai ir jātiek galā ar saviem valdniekiem.»
Pēc 2008. gada augusta militārā konflikta Krievija atzina Dienvidosetijas un otra Gruzijas separātiskā reģiona Abhāzijas neatkarību, izpelnoties asus pārmetumus ne tikai no Gruzijas, bet arī rietumvalstīm.
D. Medvedevs apgalvo, ka tas ticis darīts, lai aizsargātu reģionos dzīvojošo Krievijas pilsoņu intereses un novērstu to, ka Gruzija atkārtoti ar militāriem līdzekļiem mēģinātu pārņemt kontroli teritorijās. «[Pirms kara] vēl bija cerība, ka Gruzijas līderi spēs saturēt kopā savu irstošo valsti. Bet Saakašvili iesita pēdējo naglu kādreizējās Gruzijas valsts zārkā. Viņš nogalināja šīs cerības ar paša rokām,» sacīja D. Medvedevs.
Krievijas premjers pauda optimismu saistībā ar Maskavas un Tbilisi divpusējo attiecību attīstību nākotnē un slavēja pērn ievēlētā Gruzijas premjerministra Bidzina Ivanišvili valdību, kas esot izrādījusi vēlmi būt pragmatiskāka attiecībās ar Krieviju.