Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informācija liecina, ka ST spriedums attiecas uz divām saimniecībām, kurām aprēķināta atlīdzība: saimniecībai Apses pienākas 20,9 tūkstoši latu un Meiri - 10,4 tūkstoši latu. Kā noprotams no pieteicēju skaidrotā ST, zemes īpašnieki lūdza piešķirt kompensāciju saistībā ar mikroliegumu melnā stārķa aizsardzībai, kas izveidots viņu zemesgabalā un ierobežo saimniecisko darbību, piemēram, meža izmantošanu. Tomēr šķērslis kompensācijas izsniegšanai bijis ieraksts zemesgrāmatā, kas izdarīts pēc lieguma noteikšanas. Pašlaik spēkā esošais likums paredz, ka saņemt kompensāciju var vienīgi tad, ja īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā jau pirms mikrolieguma noteikšanas. Tomēr šāda reģistrācija prasa zināmu laiku, līdz ar to īpašuma iegādes brīdis nesakrīt ar reģistrāciju. Gadījumos, kad īpašuma iegādāts, bet nav pagūts to reģistrēt zemesgrāmatā, valsts kompensāciju neizmaksāja.
ST tika apstrīdēta minētā pieeja, un tiesa atzina to par neatbilstošu Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Līdz ar to kompensācijas - 31 tūkstoti latu - valstij nāksies izmaksāt no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Kopumā līdz šim atlīdzībā par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem ir izmaksāti 6,17 miljoni latu par 2577 hektāriem zemes, liecina VARAM informācija.
Kā atzīmēja ministrija, lai samazinātu kopējo nepieciešamo finanšu apjomu un ietekmi uz valsts budžetu, paredzot atbalsta maksājumus veikt no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, nepieciešams jauns likumprojekts. Projekts tika izstrādāts un ceļu Ministru kabinetā sāka šogad pavasarī. Tomēr tam bija nepieciešami vairāki papildinājumi, un arī šonedēļ valdība atlika lemšanu par to.
Likumprojektā paredzēts mainīt kompensācijas veidu - vienreizēja atlīdzība tiek aizstāta ar ikgadējiem atbalsta maksājumiem un zemes atpirkšana paredzēta dabas rezervātā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā. Savukārt premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība), izskatot šo jautājumu, lūdza VARAM likumprojektā noteikt konkrētus gadījumus, kad valsts var atpirkt zemes īpašumu aizsargājamā teritorijā, jo šāds regulējums netika paredzēts, ziņoja aģentūra LETA. Tas esot nepieciešams, lai valstij nebūtu jāuztraucas, ka kāds īpašnieks aizsargājamā dabas teritorijā nesāk kaut ko būvēt.
Pēc VARAM aprēķiniem, ikgadējiem atbalsta maksājumiem nepieciešami 4,06 miljoni latu, kurus plānots segt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, un 0,46 miljoni latu no valsts budžeta līdzekļiem. Zemes atpirkšanai nepieciešami 1,9 miljoni latu.