Pēc tā līdz šim dzirdētie argumenti tad arī izklausās - pēc piemeklētiem. Gan jau mērsradznieki ir villojušies ar rojniekiem no aizlaikiem. Ciema puiši zaļumballē «norāvušies» no kaimiņciema; toties mūsu meičām ņieburs krāšņāk izrakstīts. Un tādā garā. Pašlaik piesauktais neko daudz neatšķiras. Rojnieku runasvīru mērsradzniekiem noskaustās zvejas kvotas un no Mērsraga ostas valdes izdzīvotie vietējie, protams, ir skaudra sāpe piejūras lepnajiem ļaudīm, bet vai tas ir iemesls šķelt tikko pašu radītu novadu? Nē taču. Tas viss ir risināms citādi. Varbūt tas bija leģitīmi lielās tautu staigāšanas laikmetā: pie katrām nesaskaņām pasist pauniņu padusē, pacelt cepuri un ar savu klanu pārvākties gaiļa dziesmas attālumā. Un kad nākamajam kaut kas nepatika, tas rīkojās tāpat. Tas varētu būt itin labs skaidrojums kādreizējai baltu cilšu milzīgajai izplatībai no Vislas līdz Okai: kā kaut kas nepatika, tā paķēra pauniņu. Bet pie ikdienišķākām nebūšanām saimes ļaudis cits citam draudēja: «Ješka, ja tu šitā, ņemšu pauniņu!» Mērsraga specifikas dēļ gan varbūt tika lietots tīklu arguments: «Ja tev, nāburg, kaut kas nepatīk, velc savu tīklu pa kreisi!» Un tā viņi izstiepās pa visu piekrasti, kā tas aizvien redzams veco zvejniekciemu «desveidīgajā» konfigurācijā.
Lai nu kā, bet mūsdienu valstiskuma ietvaros tas vairs nedarbojas. Nevar risināt, piemēram, sasāpējušu problēmu Saeimā, nodibinot savu saeimu. Ir jau mums, piemēram, Zemnieku saeima, bet katram skaidrs, ka ne kā tiesiska Jēkaba ielas aizvietotāja. Ja nu kāds galīgi ar to Saeimu nekādā jēgā netiek, risinājums ir balotēties pašam vai gādāt uzticamu lobiju. Vai celt teltis, piketēt vai sliktākajā gadījumā atkal rakt laukā bruģakmeņus. Proti, nevis lietot seno pauniņas argumentu, bet gluži pretēji - tiešāk vai pastarpinātāk vīkšķīties pašam uz to Saeimu vai kādu citu institūciju.
Un jāatzīst, ka mērsradzniekiem šis princips ir skaidrāks par dienu, jo viņu interešu pārstāvniecība darbojas uzskatāmi un sekmīgi. Tai pašā Rojas novada domes sēdē, kur šodien izskata dažam sāpīgo jautājumu par rojnieku bīdīšanu Mērsraga ostas valdē, visdrīzāk tiks pieņemts lēmums par dzimtsarakstu nodaļas un notariālo pakalpojumu sniegšanu Mērsragā, kas ir nenoliedzama pretimnākšana vietējiem iedzīvotājiem. Arī pašvaldības politika ir politika, un pat ar aiziešanu un sava pasākuma noorganizēšanu to izslēgt nav iespējams. Ja nu tai ostā vai vēl kaut kur kaut kas notiek pavisam nelāgi, ir rajona tiesa Talsos un mūsdienu trešajiem tēvadēliem tiesiskuma ceļš ir vaļā līdz pat Briselei.
Runājot par Talsiem, izmēra ziņā mazā Rojas novada dibināšana, kurā visnotaļ brīvprātīgi un pat aktīvi piedalījās arī mērsradznieki, bija ar domu izvairīties no pievienošanas lielajam topošajam kaimiņam - Talsu novadam. Iespējams, tādā gadījumā gan nebūtu savas dzimsarakstu nodaļas ne Rojā, ne Mērsragā un citu «ekstru». Ar šo savu laikus realizēto apsviedību jaunā novada ļaudis nu var lepoties, lūpu uzmetušos mērsradzniekus ieskaitot.
Būtiskais jautājums «Mērsraga shizmas» gadījumā ir: kas tur īsti notiek? Kas un kurš aiz visas tās ņemšanās stāv? Un kādēļ šim pasākumam ir tik daudzpusīgs atbalsts Saeimā? Vienas vienīgas atbildes uz šiem jautājumiem nav, un labi, ka tā. Tiesa, lai visas jezgas iznākums būtu jēdzīgs, iesaistītajiem cilvēkiem beigu beigās nāksies tomēr lēmumus pieņemt un rīkoties pēc lielākā labuma principa, kas dažam var būt arī nepatīkami.
Piemēram, Rojas novada pēlējam un atdalīšanās veicinātājam Laurim Karlsonam (LPP/LC). Viss bija jauki līdz brīdim, kad vasaras vidū Karlsona kunga noskatīto novada priekšnieka krēslu dabūja Jānis Žoluds (ZZS). Lai gan šķiet, ka opozīcija LPP/LC pēdējā laikā gluži vai piestāv, pie varas tikšanas retorika politikā tomēr ir noteicoša un partijas atbalsts savam tranšeju biedram reģionālajā frontē - nedalīts. Ar to arī skaidrojams Saeimas LPP/LC atbalsts mērsradzniekiem. Varētu šķist dīvaini, ka ZZS neatbalsta savējo - Žoludu, bet zaļo zemnieku riebums pret notikušo novadu un topošo reģionālo reformu ir ne mazāk principiāls par LPP/LC snaikstīšanos pēc pazaudētā gāzes pedāļa, bet citi vienkārši ir pret oranžajiem. Tas viss ir interesanti, bet reizē arī nožēlojami, ja runa ir par valstiskiem mērķiem. Piemēram, par uzblīdušās valsts un pašvaldību pārvaldes samazināšanu.