Tūrisms ir viena no svarīgākajām Izraēlas ekonomikas nozarēm, un es ar šo tēmu strādāju divarpus gadu. Manuprāt, samērā veiksmīgi - pērnais gads bija Izraēlas tūrisma industrijā veiksmīgākais kopš mūsu valsts dibināšanas pirms 63 gadiem. Atbrauca 3,5 miljoni tūristu, kas ir par pusmiljonu vairāk nekā jebkurā citā gadā.
Līdz ar to es visu laiku vai nu meklēju jaunus darbības virzienus, vai nostiprinu attiecības ar partneriem. Latvijas gadījumā mūsu attiecības pēdējos gados attīstās, amatpersonas dodas vizītēs, piemēram, pēc mēneša Latvijā viesosies mans kolēģis tirdzniecības ministrs ar lielu Izraēlas uzņēmēju delegāciju.
Jāpiemin, ka es ierados arī, lai piedalītos atceres pasākumos, pieminot traģiskos notikumus, kad pirms 70 gadiem Rīgā tika iznīcināta faktiski visa ebreju kopiena.
Latvija ir maza valsts, mēs kā tūristi esam Izraēlai interesanti?
Ik gadu no Latvijas pie mums viesojas apmēram 5000 tūristu. Daudzi Latvijas tūristi, kas dodas uz Ēģipti, vismaz dažas dienas uzturas arī Izraēlā. Pēc notikumiem Ēģiptē cieta gan viņu tūrisma sektors, gan attiecīgi arī mūsējais. Tad nu es cenšos situāciju labot. Tas, ko cenšos partneriem vizīšu laikā atgādināt, ir: Sarkanā jūra ir arī Izraēlā...
Vai Izraēlas tūrisma industrijai ir kāds īpašs sauklis, valsts tēla stratēģija?
Uzskatu, ka esmu pilnībā mainījis attieksmi šajā aspektā. Proti, bija brīdis, kad sapratu, ka nav jēgas konkurēt ar mūsu kaimiņiem t. s. leisure segmentā. Konkurēt ar kaimiņu jūru, sauli, smiltīm utt. Attiecīgi mēs nonācām pie koncepta Svētā Zeme ar Jeruzalemi kā centru. Nosacītais sauklis «Visit Israel - you never be the same»* saistīts ar to, ka Svētās Zemes apmeklējums ir milzīgs pārdzīvojums ikvienam - ebrejam, kristietim, arī musulmaņiem, kuru gan tūristu statusā saprotamu iemeslu dēļ pagaidām ir maz. Pat ateistam. Svētās Zemes simbols ir kā iemesls, lai atbrauktu. Lai paliktu, pakavētos ilgāk? Mēs esam ļoti maza valsts, bet mums ir septiņas klimatiskās zonas - jūs varat februārī slēpot, citviet sauļoties. Mēs attīstām īpašus maršrutus vīna cienītājiem - ir 150 vīna veikaliņu... Tuksneši, kalni, galu galā - Nāves jūra.
Cik saprotu, Izraēla neizvieto videoreklāmu valsts tēla veidošanai lielajos TV kanālos CNN vai BBC?
Tā ir, jo es strādāju ar konkrētām mērķauditorijām. Piemēram, ASV ir 60 miljoni evaņģēlisko kristiešu. Viņiem ir savi mediji, savi ietekmes kanāli, attiecīgi es strādāju ar tiem. Izvietot reklāmu lielajos telekanālos ir tas pats, kas uz vienu putnu debesīs šaut ar visiem jūsu rīcībā esošajiem lielgabaliem.
Kā jūs tiekat galā ar reģiona nestabilitātes problēmu? Potenciālajam tūristam principā ir vienalga, kur vairāk nemieru - Ēģiptē, Sīrijā vai Jemenā. Viņš vienkārši labāk katram gadījumam nebrauc arī uz Izraēlu.
Es strādāju tā: vedu žurnālistu, tūrisma firmu delegācijas uz Izraēlu, savā valstī slavenus cikvēkus. Atliek viņus atvest, un, atgriežoties dzimtenē, viņi saka savai auditorijai: klau, bilde televizora ekrānā un reālā situācija nav viens un tas pats. Konkrēts piemērs: atceraties izglābtos kalnračus Čīlē? Skaidrs, ka viņi kļuva par mediju zvaigznēm. Es viņus uzaicināju atbraukt uz Jeruzalemi pateikties Dievam par izglābšanos. No 34 atbrauca 26 - ar sievām, bērniem. Viņi bija mūsu viesi un nedēļu varēja iepazīt Izraēlu. Kopā ar viņiem atbrauca apmēram 150 mediju pārstāvju. Rezultātā mēs ieguvām objektīvāku, labāku atspoguļojumu, nekā varētu dot daudzmiljonu reklāmas kampaņa.
Par valsts lomu tūristu piesaistē būtu skaidrs. Vai valsts kaut kā ietekmē arī tūrisma infrastruktūras veidošanos?
Ietekmē. Jau pieminētā tūristu pieplūduma rezultātā mēs sapratām, ka, ja šāda tendence saglabāsies trīs gadu garumā, mums pietrūkst apmēram 20 000 istabu viesnīcās. Es šo gadu esmu veltījis viesnīcu celtniecības veicināšanai. Ko es kā valsts pārstāvis varu uzņēmējam palīdzēt? Ja viņš vēlas celt viesnīcu rajonā, kurā valsts vēlas attīstīt tūrismu, varu piešķirt summu līdz 20% no viņa ieguldījuma projektā, kas nav jāatmaksā. Ja runa ir par kādu uz tūristiem orientētu atrakciju, nevis viesnīcu, runa ir par grantu 10% apmērā. Varu viņam palīdzēt noformēt visus vajadzīgos dokumentus, kas nav ļoti viegli Izraēlā. Izraēlas īpatnība ir tāda, ka 95% zemes pieder Zemes pārvaldei un zeme ir sadalīta pēc funkcijām: tā lauksaimniecībai, tā - dzīvojamo ēku celtniecībai, tā rūpniecībai, tā - tūrismam utt. Man kā ministram ir pārstāvji gandrīz visās reģionālās plānošanas komisijās un Zemes pārvaldes nodaļās, mēs varam palīdzēt atrisināt strīdus ap zemēm. Kas ir gandrīz neizbēgami, kad runa ir par zemi... Jo īpaši tagad, kad aktivizējušies dažāda veida zaļie...
Nav noslēpums, ka virkne kristīgajai pasaulei nozīmīgu vietu atrodas Palestīnas autonomijas teritorijā. Kā risināt šo jautājumu?
Man jāsaka, ka mūsu t. s. partneri Palestīnas autonomijas pusē ir sapratuši, ka vismaz šis nu ir līmenis, kurā var būt savstarpēja uzticība un sadarbība. Līdz ar to tūristiem, kuri vēlas apmeklēt vietas Palestīnas autonomijas teritorijā, nav drošības vai piekļuves problēmu. * Apciemo Izraēlu - tas tevi izmainīs uz visiem laikiem - angļu val.